Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA pārstāvji aktualizēja demokrātiskās noturības un informatīvās ietekmes jautājumus EDSO sanāksmē Vīnē
VĪNE, Austrija — 2026. gada 16.–17. martā EDSO papildu sanāksme par cilvēka dimensiju “Likumdošana demokrātiskajai noturībai” kalpoja kā platforma diskusijām par jaunajiem izaicinājumiem demokrātiskajā pārvaldībā. Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA pārstāvji piedalījās dialogā, uzstājoties divās plenārsēdēs un organizējot atsevišķu blakus pasākumu.
Pavadošais pasākums ar nosaukumu “Antikultu tīkli kā likumdošanas procesa pārņemšanas forma: kā stigmatizācija grauj demokrātisko likumdošanu” bija veltīts starptautiskā antikultu tīkla darbībai un naratīviem, kuru saknes ir saistītas ar Krieviju, kā arī to ietekmi uz demokrātiskajām institūcijām dažādās valstīs.
Pasākuma mērķis bija parādīt mehānismus, caur kuriem stigmatizējoši naratīvi ietekmē sabiedrisko diskursu, institucionālos lēmumus un likumdošanas procesus. Spīkeri aprakstīja atkārtojošus modeļus, kas attīstās pa posmiem: stigmatizācija, dezinformācija, institucionālais spiediens un, visbeidzot, kriminalizācija.
Romāns Gurals no Polijas prezentēja analītisku modeli antikultu dinamikas izpētei, norādot:
«Kāda ir antikultu tīkla metodoloģija? Pētot dokumentētus gadījumus, kad antikultu tīkla metodoloģija izmantota dažādās valstīs, pētnieki ir identificējuši atkārtojošu modeli, kā tiek veidoti antikultu naratīvi un kā tie negatīvi ietekmē sabiedrisko diskursu».
Spīkeris uzsvēra, ka, kad šādas koordinētas kampaņas sistemātiski tiek vērstas pret konkrētām sociālajām grupām, tās grauj vienlīdzīgu līdzdalību un rada priekšnoteikumus izslēgšanai un tās var iegūt informatīvā terorisma pazīmes — apzinātu informācijas izmantošanu baiļu radīšanai, sabiedrības šķelšanai un spiediena izdarīšanai uz demokrātiskajām sistēmām. Šajā kontekstā īpašas bažas izraisīja kampaņas, kas saistītas ar Krievijas asociāciju reliģiju un sektu izpētes centru apvienību RACIRS. Atkārtojošās birkas un diskreditējošie naratīvi, ko izplata RACIRS, pārsniedz vērtējošu spriedumu robežas un pārvēršas par noturīgām informatīvā spiediena formām, kas ietekmē tiesības un demokrātiskās garantijas.
Irēna Šmutermaijere no Austrijas uzsvēra antikultu mehānismu sistēmisko ietekmi uz demokrātiskajām struktūrām, norādot:
«Būtībā antikultisms ir sistēmisks instruments demokrātijas graušanai un totalitāras vardarbības attaisnošanai».
Savā uzrunā viņa īpašu uzmanību pievērsa Krievijas Federācijai kā piemēram, kas demonstrē ilgtermiņa antikultu naratīvu ieviešanu institucionālajos un tiesiskajos modeļos, kas ir novedis pie būtiskas pamattiesību ierobežošanas pilsoniskajā sabiedrībā. Viņa arī uzsvēra Aleksandra Dvorkina vadītās apvienības RACIRS lomu naratīvu veidošanā, kas veicinājuši reliģisko minoritāšu un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku marginalizāciju Krievijā.
Diskusijā tika aplūkota arī transnacionālā dimensija, tostarp Eiropas federācijas par sektu izpēti un informāciju (FECRIS) loma antikultu naratīvu izplatīšanā Eiropas valstīs.
Karolīna Hronova no Čehijas uzsvēra šo procesu pārrobežu raksturu:
«Tās pašas hibrīdkara metodes — stigmatizācija, dezinformācija, institucionālais spiediens un mēģinājumi manipulēt ar likumdošanu tika izmantotas un joprojām tiek izmantotas demokrātiskajās Eiropas valstīs».
Atsevišķa pasākuma daļa bija veltīta Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA gadījumam Krievijā un Ukrainā kā piemēram tam, kā koordinētas stigmatizācijas kampaņas, ko organizē antikultu tīkls Krievijas RACIRS vadībā, var ietekmēt sabiedrisko uztveri un institucionālās pieejas pat pretējos ģeopolitiskajos kontekstos. Tika pieminēts Ukrainas tiesas 2026. gada 25. februāra lēmums, kurā netika konstatēts tiesisks pamats kustības aizliegšanai un tika noraidīta pierādījumu bāze metodoloģiskās neuzticamības un neobjektivitātes dēļ.
ANTIKULTU NARATĪVI UN DEMOKRĀTISKĀ NOTURĪBA
Diskusijas laikā tika aplūkotas plašākas antikultu naratīvu sekas demokrātiskajai noturībai. Spīkeri norādīja, ka demokrātijas erozija var notikt ne tikai ar nelikumīgu darbību palīdzību, bet arī caur formāli likumīgām procedūrām, kas izveidotas ilgstoša informatīvā spiediena ietekmē.
Viņi uzsvēra, ka stigmatizējoši naratīvi bieži vien ir pirms likumdošanas vai tiesu lēmumiem, ietekmējot sabiedrisko uztveri. Laika gaitā šādi naratīvi var normalizēt sociālo grupu izstumšanu un veicināt ierobežojošu pasākumu pieņemšanu.
VĀRDA BRĪVĪBA UN DEHUMANIZĀCIJA
Viena no galvenajām blakus pasākuma tēmām bija vārda brīvības un dehumanizējošu naratīvu izplatīšanas attiecība. Lai gan vārda brīvība joprojām ir demokrātisku sabiedrību pamats, spīkeri uzsvēra, cik svarīgi ir nošķirt leģitīmu sabiedrisko diskusiju no koordinētām stigmatizācijas un dezinformācijas kampaņām.
Tika veikta atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kas atzīst, ka vārda brīvība ir saistīta ar atbildību un var tikt ierobežota, ja tas nepieciešams citu personu tiesību un cieņas aizsardzībai.
Veronika Amaija Laela Sabol no Slovākijas norādīja:
«Vārda brīvībai ir jākalpo patiesībai, plurālismam un atklātam dialogam, nevis sistemātiskai kopienu dehumanizācijai».
PLENĀRĀS UZSTĀŠANĀS
Pirmās plenārsēdes laikā Dušans Valečeks no Čehijas aktualizēja antikultu tīklu jautājumu kā hibrīdapdraudējumu demokrātiskajām sistēmām. Viņš uzsvēra, ka, aizbildinoties ar cīņu pret tā dēvētajām “bīstamajām sektām”, šādi tīkli var īstenot sistemātiskas kampaņas pret reliģiskajām minoritātēm, pilsoniskajām iniciatīvām un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī censties ietekmēt likumdošanas un institucionālos procesus.
Viņš arī atgādināja, ka līdzīgas bažas jau tika paustas iepriekšējos EDSO pasākumos, un norādīja uz nepieciešamību turpināt pievērst starptautisku uzmanību šai tēmai.
Trešajā plenārsēdē Jevgēnija Maļecka, bijusī tiesībsargājošo iestāžu darbiniece un juridiskā konsultante no Latvijas, pievērsās savstarpējai saiknei starp stigmatizāciju, dezinformāciju un pamattiesību ierobežojumiem.
Viņa uzsvēra, ka demokrātisko procesu pasliktināšanās bieži sākas vēl pirms oficiālu ierobežojošu pasākumu ieviešanas — posmā, kad ilgstošs informatīvais spiediens veido sabiedrisko uztveri.
Viņa arī norādīja, ka, ja dezinformācijas kampaņas sistemātiski notiek pirms tiesību un brīvību ierobežojumiem, šādas prakses var tikt uzskatītas par informatīvā terorisma formu, kas vērsta uz demokrātiskās telpas pārveidošanu, izmantojot psiholoģisku un institucionālu spiedienu.
Jevgēnija aktualizēja jautājumu par nepieciešamību izstrādāt skaidrākus tiesu kontroles standartus, lai identificētu gadījumus, kad stigmatizējošas informatīvās kampaņas var ietekmēt ierobežojumu leģitimitāti, kas tiek piemēroti pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.
Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA dalība EDSO konferencē apliecināja nepieciešamību turpināt starptautisku dialogu par hibrīdapdraudējumu, demokrātiskās likumdošanas, vārda brīvības un pamattiesību aizsardzības savstarpējo saistību.
ALLATRA delegācijas pārstāvji arī aktīvi sadarbojās ar citiem sanāksmes dalībniekiem, tostarp diplomātiem, politiķiem un NVO pārstāvjiem, apmainoties viedokļiem un piedaloties profesionālā dialogā visa pasākuma laikā. Šī mijiedarbība deva iespēju izveidot jaunus kontaktus, apspriest kopīgus izaicinājumus un stiprināt starptautisko sadarbību cīņā pret jaunajiem apdraudējumiem demokrātiskajām institūcijām.
Diskusijas Vīnē EDSO ietvaros uzsvēra nepieciešamību palielināt izpratni par to, kā koordinēti antikultu naratīvi var ietekmēt demokrātiskās sistēmas, kā arī uzsvēra demokrātisko institūciju un tiesisko procesu aizsardzības nozīmi pret informatīvo spiedienu.
Par Starptautisko sabiedrisko kustību ALLATRA
Starptautiskā sabiedriskā kustība ALLATRA ir neatkarīga brīvprātīgo organizācija, kas nodarbojas ar plaša mēroga pētījumiem ģeodinamikas un vides problēmu jomā. SSK ALLATRA ir pazīstama ar starpdisciplināru pieeju dabas stihiju izpētē, starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanā un aktīvā cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvībā.
Par ieguldījumu vides aizsardzībā un rūpēs par visu radību 2024. gadā Starptautiskā sabiedriskā kustība ALLATRA saņēma Viņa Svētības Pāvesta Franciska Apustulisko svētību. 2025. gadā Viņa Svētība Pāvests Leons XIV arī piešķīra Apustulisko svētību ALLATRA prezidentam un visiem tās brīvprātīgajiem.
Preses jautājumos aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu: [email protected]