GLOBĀLAIS PĒTNIECĪBAS CENTRS ALLATRA PREZENTĒ
NANOPLASTMASA
DRAUDS DZĪVĪBAI
Neredzamā izmiršana: kā mikro un nanoplastmasa iekļūst katrā orgānā, traucē dzīvībai svarīgos procesus un apdraud visas organisma dzīvības sistēmas.
SKATĪTIES DOKUMENTĀLO FILMU
Par dokumentālo filmu
Šī zinātniski dokumentālā filma, ko sagatavojis Globālais pētniecības centrs ALLATRA, apkopo zinātnisko pētījumu rezultātus no visas pasaules par mikro un nanoplastmasas ietekmes sekām un pasniedz tos viegli uztveramā populārzinātniskā formātā.
Filma parāda, kā mikro un nanoplastmasa ir iekļuvusi visos planētas nostūros un visos cilvēka orgānos, tostarp smadzenēs, sirdī, asinsrites sistēmā, un pat iejaucas dzīvības rašanās procesos.
Šis pētījums atklāj, kā nanoplastmasa, kam piemīt elektrostatiskais lādiņš, traucē starpšūnu komunikāciju, paātrina novecošanos, veicina vēža attīstību, vājiina imūnsistēmu, grauj reproduktīvo veselību un destabilizē visu biosfēru.
Šajā filmā, kas tapusi, piedaloties pasaulē atzītiem zinātniekiem, pirmo reizi tiek pētīts un atklāts viss ar mikro un nanoplastmasu saistīto apdraudējumu spektrs, kā arī izgaismots patiesais draudu mērogs, ko šīs daļiņas rada gan pašreizējām, gan nākamajām paaudzēm.
Nanoplastmasas radīto bojājumu vizualizācija
Filmā ir iekļautas unikālas zinātniskas animācijas, kas ilustrē, kā nanoplastmasa molekulārā līmenī traucē šūnu, jonu kanālu, mitohondriju, neirotransmiteru un DNS darbību.
Mikro un nanoplastmasa jau ir kļuvusi par neatņemamu cilvēka organisma sastāvdaļu. Tā uzkrājas smadzeņu audos, zarnās, sirds muskulī, kā arī endokrīnajos un reproduktīvajos orgānos, traucējot to darbību.
No filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai”
Vadošie eksperti
Zinātnes balsis
Prof. Sardžu Ganatra, MD (ASV)
Kardioonkologs, Kardioonkoloģijas programmas direktors un ilgtspējas medicīnas direktors Lahejas slimnīcā un medicīnas centrā, “Sustain Health Solutions” dibinātājs.
Prof. Lukass Keners, MD (Austrija)
Patologs un vēža pētnieks Vīnes Medicīnas universitātē, Kristiana Doplera Lietišķās metabolomikas institūta direktors, projekta “microONE” zinātniskais vadītājs.
Prof. Antonio Raguza, MD (Itālija)
Dzemdību speciālists un ginekologs, Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļas direktors Fatebenefratelli slimnīcā. Pirmais, kurš ziņoja par mikroplastmasas klātbūtni cilvēka placentā.
Dr. Džefrijs P. Longs, MD (ASV)
Radiologs-onkologs, eksperts vides faktoru ietekmē uz cilvēka veselību
Prof. Ričards Tompsons, OBE FRS (Apvienotā Karaliste)
Jūras bioloģijas profesors un Jūras institūta direktors Plimutas Universitātē
Prof. Sedats Gindoğdu (Turcija)
Jūras bioloģijas profesors Čukurovas Universitātē, Mikroplastmasas pētniecības grupas dibinātājs, zinātniskais padomnieks plastmasas piesārņojuma politikas jautājumos
Prof. Valērijs A. Etkins (Izraēla)
Integratīvo pētījumu institūta dibinātājs un direktors, Eiropas Dabaszinātņu akadēmijas loceklis, termodinamikas, bioenerģētikas un fizikas speciālists
Dr. Dušans Materičs (Vācija)
Vides analītiķis, Helmholca Vides pētījumu centra Mikroplastmasas, nanoplastmasas un ķīmisko elementu pētniecības grupas vadītājs
Dr. Elke Ludeviga (Austrija)
Sonnblick observatorijas vadītāja, Eiropas Mākoņu apkārtējās vides salīdzināšanas centra (ECCINT) vadītāja, vides un klimata pētījumu eksperte
Prof. Dr. Pols D’Abzaks (Bolīvija)
Ūdens ķīmiķis un mikrobiologs, Bolīvijas Katoļu universitāte; Eksakto zinātņu un inženierzinātņu pētniecības centra (CICEI) koordinators; vadošais zinātnieks integrētu ūdens apsaimniekošanas projektu īstenošanā, ūdens īpašību, piesārņojuma dinamikas un vides ietekmes eksperts
Liliāna Kaseresa Sančesa (Bolīvija)
Bioloģe, kas specializējas ekotoksikoloģijā un vides veselībā; PhD pētniece zooloģijā: bioloģiskā daudzveidība un toksikoloģija, Haseltes Universitāte; pētniece jautājumos par mikro un nanoplastmasas, reģenerācijas un piesārņojuma ietekmi uz cilvēka un vides veselību.
Prof. Deivids Barači (Itālija)
Zooloģijas un etoloģijas profesors Florences Universitātē; Kognitīvās un uzvedības ekoloģijas laboratorijas (“BeeLab”) vadītājs; eksperimentālo pētījumu pionieris par mikroplastmasas ietekmi uz bišu veselību, kognitīvajām spējām un sociālo uzvedību
Filmas vadītājs
Dr. Džons Ans, ASV
PhD, MBA
Globālais pētniecības centrs ALLATRA, Zinātniski-konsultatīvā un pētniecības padome
MBA, INSEAD, Francija, 2017
PhD ķīmijas inženierzinātnē, Minhenes Tehniskā universitāte, Vācija, 2013
Maģistra grāds ķīmijas inženierzinātnē, Kalifornijas Universitātē, Bērklija, ASV, 2008
Bakalaura grāds ķīmijas inženierzinātnē, Pensilvānijas Štata universitāte, ASV, 2006
Džons Ans, PhD, MBA, ir atzīts eksperts, kas specializējas progresīvu zinātnisko izstrādņu komercializācijā. Balstoties uz savu starpdisciplināro pieredzi ķīmijā, bioloģijā, inženierzinātnēs un riska kapitāla jomā, Dr. Ans veicina perspektīvu inovāciju ieviešanu praksē, pārvēršot jaunākos zinātniskos atklājumus, kas ieviešami plašā mērogā, un ilgtspējīgās tehnoloģijās, kas vērstas uz aktuālu globālo problēmu risināšanu.
Ir pienācis izšķirošais posms nanoplastmasas izpratnē. Lai gan šai problēmai joprojām netiek pievērsta pienācīga uzmanība, pieaugošie zinātniskie pierādījumi liecina, ka tā var būt viena no mūsu laika būtiskākajām vides un sabiedrības veselības krīzēm. Ar šo filmu es ceru pievērst uzmanību nanoplastmasas radīto bojājumu patiesajam apmēram, parādīt vadošo zinātnieku darbu, veicināt konstruktīvu globālu dialogu un iedvesmot uz kopīgiem centieniem, lai aizsargātu nākamās paaudzes
Dr. Džons Ans
Kas ir nanoplastmasa?
Nanoplastmasa ir plastmasas daļiņas, kuru izmērs ir mazāks par 1 mikrometru, proti, tās ir aptuveni 1 000 reižu plānākas nekā cilvēka mats. Šīs nanodaļiņas veidojas lielāku plastmasas izstrādājumu noārdīšanās vai ražošanas procesā.
Nanoplastmasa spēj pārvarēt bioloģiskās barjeras, tostarp tik sarežģītas kā hematoencefālisko un placentāro barjeru.
Tā ir konstatēta pudelēs pildītā ūdenī, jūras produktos, sālī un pat gaisā, ko mēs elpojam.
Galvenās tēmas, kas atklātas filmā
krīze
Nanoplastmasa iekļūst visos organisma orgānos, sistēmās un šūnās. Tā bojā mitohondrijus, izraisa hronisku iekaisumu, oksidatīvo stresu un veicina DNS mutācijas. Tas viss var paātrināt onkoloģisko, sirds un asinsvadu, autoimūno, neauglības un neirodeģeneratīvo slimību attīstību. Šo procesu kopums var novest cilvēci līdz veselības aprūpes krīzei, kas attīstās straujāk nekā medicīna spēj piedāvāt efektīvus risinājumus.
Mikro un nanoplastmasa pastāvīgi nonāk visur – augsnē, ūdenī, gaisā un dzīvajos organismos – jau kļūstot par pārtikas ķēdes sastāvdaļu. Vidēji cilvēks ar uzturu gadā uzņem aptuveni 250 g plastmasas, savukārt tikai divu stundu ilgas pastaigas laikā ieelpo līdz pat 106 000 tās daļiņu. Šāda visaptveroša izplatība nozīmē, ka mikro un nanoplastmasa apdraud visas dzīvības formas.
Nanoplastmasa spēj pārvarēt bioloģiskās barjeras (zarnu, hematoencefālisko, hematoplacentāro un citas) un uzkrājas galvas smadzenēs, sirdī, asinsvados, aknās, sēkliniekos un olnīcās. Iekļūstot šūnā, tā traucē jonu kanālu darbību, izraisa oksidatīvo stresu, mitohondriju disfunkciju un rezultējas ar hronisku iekaisumu. Tādējādi tiek sistēmiski ietekmēta reproduktīvā veselība, nervu sistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas darbība.
šūnu līmenī
Nanoplastmasa uzkrāj un ilgstoši notur uz savas virsmas elektrostatisko lādiņu, kas izkropļo elektriskos signālus starp šūnām, maina to membrānas potenciālu, traucē jonu kanālu darbību un elektronu transportu mitohondrijos.
Šāda iejaukšanās izraisa sirds ritma traucējumus, vielmaiņas izmaiņas un kognitīvo funkciju pasliktināšanos.
Elektrostatiski uzlādēta nanoplastmasa traucē nervu impulsu pārvadi, izraisot sirds ritma, muskuļu kontrakciju, imūnreakciju un vielmaiņas procesu darbības traucējumus. Šādi traucējumi noved pie aritmijas, elpošanas mazspējas, kognitīviem traucējumiem un paātrinātas neirodeģenerācijas.
Nanoplastmasa iekļūst reproduktīvajos orgānos, bojā spermatozoīdus un olšūnas, kā arī izraisa neauglību. Tāpat nanoplastmasa spēj pārvarēt hematoplacentāro barjeru, izraisot oksidatīvo stresu un hronisku iekaisumu, kas var veicināt spontānos abortus un augļa attīstības anomālijas.
Nanoplastmasa, uzkrājoties smadzenēs, maina neironu aktivitāti, traucē neiromediatoru veidošanos, bojā mitohondrijus un provocē iekaisuma procesus. Tā veicina tādu slimību attīstību kā depresija, trauksme, ADHD, Alcheimera un Parkinsona slimība, kā arī epilepsija. Jaunākajām paaudzēm ir novērojama agrāka šo slimību izpausme un kognitīvo funkciju pasliktināšanās.
Nanoplastmasa traucē dzīvnieku orientēšanos (putniem), elektroreceptoru darbību (zivīm) un apputeksnētāju-kukaiņu (bišu) savstarpējo komunikāciju, kā arī bojā augu sakņu sistēmu, kavējot barības vielu uzņemšanu. Tas izraisa ekosistēmu degradāciju un populāciju skaita samazināšanos.
pastiprināšanās
Nanoplastmasa, atrodoties atmosfērā, ietekmē mākoņu veidošanos, nokrišņus un vētru raksturu, savukārt okeāna piesārņojums ar plastmasu paātrina tā sasilšanu. Nanoplastmasa darbojas kā iepriekš neņemts vērā klimata faktors, kas pastiprina ekstrēmus laikapstākļus.
Nanoplastmasas piesārņojuma mērogs – no embrijiem līdz veselām ekosistēmām – prasa starptautisku zinātnisko sadarbību, lai apzinātu sekas, kvantitatīvi novērtētu ietekmi un izstrādātu risinājumus. Neviena valsts vai laboratorija nespēj ar šo apdraudējumu tikt galā viena pati.
Par Globālo pētniecības centru ALLATRA
Globālais pētniecības centrs ALLATRA ir starptautisks zinātniski-analītisks centrs, kas nodarbojas ar planētas mēroga būtiskāko apdraudējumu risināšanu, veicot padziļinātu zinātnisko analīzi, visaptverošu risku novērtēšanu un izstrādājot uz faktiem balstītas rekomendācijas.
Centrs darbojas saskaņā ar SSK ALLATRA USA (Allatra IPM USA) juridiskajām pilnvarām – tā ir bezpeļņas organizācija, kas reģistrēta atbilstoši ASV Nodokļu kodeksa 501(c)(3) pantam. Tās ietvaros tiek veikti starpdisciplināri pētījumi tādās jomās kā dabas stihiju dinamika, klimata un ģeofiziskie riski, mikro un nanoplastmasas ietekme uz ekoloģiju un cilvēka veselību, kā arī globālās cilvēktiesības un starpkultūru sadarbība.
Globālais pētniecības centrs ALLATRA apvieno zinātniskos pētījumus ar stratēģiskām un praktiskām rekomendācijām, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu globālā līmenī.
Lasīt sīkāk