“ALLATRA Ņujorka” organizēja sabiedrisku pasākumu par mikro un nanoplastmasas ietekmi uz dzīvniekiem un dabu
Ņujorka, 2026. gada 23. aprīlis – “ALLATRA Ņujorka” sadarbībā ar Globālo pētniecības centru “ALLATRA” organizēja vakara pasākumu Civic Hall telpās, kur Ņujorkas iedzīvotāji pulcējās, lai apspriestu zinātniskus jautājumus, veidotu jaunus kontaktus un iesaistītos atklātā diskusijā. Spīkeri iepazīstināja ar jaunāko pētījumu rezultātiem par to, kā mikro un nanoplastmasa ietekmē apkārtējo dzīvo pasauli: no okeānu ekosistēmām un mežiem līdz migrējošiem putniem un mājdzīvniekiem.
Prezentācijas pamatā bija dokumentālā filma “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” un Globālā pētniecības centra ALLATRA publicētais ziņojums “Nanoplastmasa: sistēmiska riska analīze cilvēka veselībai, ekosistēmām un videi”, kā arī citu zinātnisko pētījumu dati.
Kas ir plastmasa, un kāpēc tā nekad pilnībā nepazūd?
“Iedomājieties vielu, kas ir tik visaptveroša un noturīga, ka tā ir atrasta gan dziļākajā vietā uz Zemes, proti, Marianas dziļvagas dzelmē, gandrīz 11 kilometru dziļumā zem jūras līmeņa, gan arī planētas augstākajā punktā – Everesta virsotnē! Iedomājieties vielu, kas ir pārvarējusi visas okeāna straumes, visas kalnu grēdas un visas bioloģiskās barjeras! Šī viela ir plastmasa,” ar šiem vārdiem Pilsoniskās platformas ALLATRA pārstāve Olga Kotika atklāja prezentāciju, aicinot auditoriju pievērst lielāku uzmanību tam, ar ko lielākā daļa cilvēku saskaras ik dienu, par to gandrīz nemaz neaizdomājoties.
Par diskusijas atskaites punktu kalpoja galds, uz kura bija novietoti visdažādākie plastmasas priekšmeti: caurspīdīgi un necaurspīdīgi, cieti un elastīgi, izturīgi un trausli. Kā paskaidroja spīkere, plastmasa nav viens konkrēts materiāls, bet gan plaša sintētisko polimēru grupa, kuras ražošanā tiek izmantoti tūkstošiem dažādu ķīmisko piedevu. Tomēr gandrīz visus plastmasas veidus vieno viena būtiska īpašība, un tā ir ārkārtīga noturība. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras datiem gandrīz katrs jebkad saražotais plastmasas gabals joprojām pastāv uz Zemes, bet nu jau citā formā.
Pēc tam spīkere stāstīja par šīs ilgnoturības mērogu un sekām:
“Sadalīšanās procesā no viena vienīga grama plastmasas beigās var izveidoties vairāk nekā kvadriljons nanoplastmasas daļiņu. Tas ir skaitlis ar piecpadsmit nullēm. Pēc tam šīs daļiņas nonāk augsnē, ūdenī un gaisā. Pašlaik nav zināmas metodes, kā tās no apkārtējās vides pilnībā izvadīt.”
Pilsoniskās platformas “ALLATRA” pārstāve Olga Kotika uzstājas pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetenā, Ņujorkā
Lai problēmu uzskatāmi ilustrētu, Olga aicināja brīvprātīgo no auditorijas piedalīties demonstrējumā reāllaikā. Stikla glāzēs uz diegiem bija iekārti četri priekšmeti: vara stienītis, magnija sloksnīte, adata un koka sērkociņš. Brīvprātīgajam tika lūgts pēc kārtas pietuvināt iekārtajiem priekšmetiem vispirms koka irbulīti, pēc tam šķēres un visbeidzot plastmasas salmiņu. Neviens no priekšmetiem nepakustējās.
Pēc tam priekšmetus paberzēja pret vilnas audumu un atkārtoti pietuvināja iekārtajiem priekšmetiem, tomēr rezultāts palika nemainīgs. Taču, kad plastmasas salmiņu paberzēja pret vilnas audumu un pietuvināja iekārtajiem priekšmetiem, visi četri priekšmeti pie tā pievilkās. Auditorija uzreiz saprata šī efekta būtību: plastmasa bija ieguvusi elektrostatisko lādiņu. Olga paskaidroja, ka tieši šī īpašība var veicināt nanoplastmasas daļiņu mijiedarbību ar dzīvām šūnām un traucēt elektriskos procesus, kas ir organisma dzīvības procesu pamatā.
Apdraudēta dzīvā daba
Doktore Anastasija Pašigreva, Globālā pētniecības centra “ALLATRA” zinātniece un pārstāve, iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem par plastmasas bioloģisko ietekmi. Viņa detalizēti stāstīja par mikro un nanoplastmasas ietekmi uz okeānu ekosistēmām, savvaļas dzīvniekiem, kukaiņiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī mājdzīvniekiem.
Doktore Anastasija Pašigreva, Globālā pētniecības centra “ALLATRA” zinātniece uzstājas pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetenā, Ņujorkā
Savu uzstāšanos viņa sāka ar okeānu – jūras barības ķēdes pamatu un vienu no galvenajiem nanoplastmasas izplatības avotiem dzīvajā dabā. Kā paskaidroja doktore Pašigreva, zooplanktons nespēj atšķirt mikroplastmasas daļiņas no savas dabiskās barības, jo šīs daļiņas pēc izmēra, formas un pat ķīmiskajiem signāliem var līdzināties fitoplanktonam.
Turklāt viņa īpaši pievērsa uzmanību 2023. gada pētījumam, ko veica Masačūsetsas Universitāte Amherstā sadarbībā ar Ķīnas Okeāna universitāti, un kurā tika konstatēts, ka virpotāji (lat. Rotifera) mehāniski sasmalcina mikroplastmasu un izdala to jau nanoplastmasas veidā. Turklāt viens organisms dienā spēj radīt līdz pat 366 000 nanodaļiņu.
“Mēs saskaramies nevis ar statisku piesārņojuma problēmu,” uzsvēra doktore Pašigreva, “bet runa ir par procesu, kas pats sevi pastiprina.”
Pēc tam piesārņojums strauji izplatās visā barības ķēdē. Mikroplastmasas daļiņas tika konstatētas 96% pētīto sardīņu, vairāk nekā 90% anšovu, kā arī 88% pētīto zivju kuņģa-zarnu traktā un žaunās.
Arī putnu populācijās situācija ir ne mazāk satraucoša. Tikai Ziemeļamerikā pēdējo 50 gadu laikā putnu skaits ir samazinājies par aptuveni 3 miljardiem – tas ir gandrīz ceturtā daļa no visas kontinenta putnu populācijas. Doktore Pašigreva minēja gadījumu, kas uzskatāmi ilustrē šīs krīzes mērogu: “No 90 dienas veca bālkāju vētrasputna mazuļa kuņģa tika izņemti pavisam 403 plastmasas fragmenti. Šis putns vēl ne reizi nebija lidojis un nebija nonācis saskarē ar jūru. To nogalināja plastmasa, ko vecāki tam bija devuši barībā jau no izšķilšanās brīža, sajaucot to ar zivīm.”
Arī apputeksnētāji saskaras ar arvien pieaugošu apdraudējumu. Kopš 20. gadsimta vidus bišu populācijas Eiropā un ASV ir samazinājušās par vairāk nekā 30%. To izzušana ir viens no nopietnākajiem mūsdienu ekoloģiskajiem izaicinājumiem, jo bites nodrošina apputeksnēšanu aptuveni 75% lauksaimniecības kultūru un 90% savvaļas ziedaugu.
Jautājumu un atbilžu sesija pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetenā, Ņujorkā
Doktore Pašigreva skaidroja, ka nanoplastmasas daļiņas spēj iekļūt bites organismā caur kutikulu un jau trīs dienu laikā sasniegt galvas smadzenes, izraisot būtiskus atmiņas, telpiskās orientācijas un navigācijas traucējumus. “Kad bites zaudē spēju orientēties telpā, nespēj atcerēties, kur vākušas nektāru, un vairs neatrod ceļu atpakaļ uz stropu, mēs zaudējam ne tikai bites – mēs zaudējam mūsu pārtikas sistēmas pamatu,” viņa piebilda.
Daudziem klātesošajiem īpaši tuva un personiski nozīmīga izrādījās tēma par mājdzīvniekiem. Mikroplastmasas daļiņas tika konstatētas vairāk nekā 70% izmeklēto kaķu un suņu orgānos, savukārt ASV veiktie mājdzīvnieku barības pētījumi atklāja ievērojamu plastmasas piesārņojumu gan kaķu, gan suņu barībā.
“Jūsu mājdzīvnieki var būt vienas no visneaizsargātākajām dzīvajām būtnēm uz Zemes,” norādīja doktore Pašigreva, “zināmā mērā tie kalpo kā agrīnās brīdināšanas sistēma. Kad novērojam vairogdziedzera slimību, onkoloģisko saslimšanu un reproduktīvās sistēmas traucējumu pieaugumu mūsu mājdzīvnieku vidū, ir vērts aizdomāties, ko mums cenšas signalizēt viņu organismi.”
Noslēgumā viņa dalījās ar domu, kas guva dziļu rezonansi auditorijā: “Dzīvnieki nevar runāt paši savā vārdā. Bites, kas zaudē spēju atrast ceļu atpakaļ uz stropu, nevar mums pastāstīt, kas ar tām notiek. Vētrasputna mazulis, kura kuņģis ir pilns ar plastmasu, nevar uzstāties likumdevēju priekšā. Taču mēs zinām to. Un tas nozīmē, ka atbildība gulstas uz mūsu pleciem.”
Esošie risinājumi un to ierobežojumi
Pilsoniskās platformas “ALLATRA” pārstāvis Stīvens Kastens pievērsās jautājumam par ierobežojumiem, kas raksturīgi dažām no visplašāk izmantotajām pieejām plastmasas piesārņojuma problēmas risināšanā. Piemēram, plastmasas pārstrāde, kas bieži tiek pasniegta kā galvenais risinājums šai problēmai, atsevišķos gadījumos var paātrināt tās sadalīšanos, nevis to novērst.
“Mēs nevaram atrisināt šo problēmu tikai ar pārstrādi vien,” norādīja Kastens, “Mehāniskās pārstrādes procesā plastmasa tiek pakļauta intensīvai iedarbībai – karsēšanai, berzei un sasmalcināšanai, kā rezultātā tā sadalās. No pārstrādātas plastmasas mikrodaļiņas var izdalīties pat vieglāk nekā no sākotnējā materiāla, turklāt pats pārstrādes process var radīt vēl vairāk nanoplastmasas.”
Pilsoniskās platformas “ALLATRA” pārstāvis Stīvens Kastens uzstājas pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetenā, Ņujorkā
Līdzīgs paradokss vērojams arī mēģinājumos attīrīt okeānu. Saskaņā ar aplēsēm okeānā jau atrodas aptuveni 200 miljoni tonnu plastmasas, savukārt attīrīšanas pasākumu laikā gadā izdodas savākt vien aptuveni 20 000 tonnu jeb mazāk nekā 0,01% no kopējā apjoma.
Daudzas attīrīšanas sistēmas darbojas virszemes ūdeņos, kur īpaši augsta ir planktona, zivju ikru un kāpuru koncentrācija. Tas rada nopietnas bažas, jo atkritumu savākšanas procesā jūras organismi var tikt nejauši izzvejoti vai traumēti. Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs, jo planktons veido jūras ekosistēmu pamatu un saražo vairāk nekā 50% no Zemes skābekļa.
Kā cerīgāku piemēru Stīvens minēja nesen uzsākto ASV Veselības un sociālo pakalpojumu ministrijas programmu STOMP, par kuras izveidi tika paziņots 2026. gada 2. aprīlī. Šīs iniciatīvas ietvaros piecu gadu laikā paredzēts investēt 144 miljonus ASV dolāru, lai pētītu mikro un nanoplastmasas uzkrāšanās procesus cilvēka organismā, to bioloģisko ietekmi, kā arī iespējamos veidus šo daļiņu izvadīšanai no organisma. “Tas ir svarīgs solis pareizajā virzienā,” norādīja Stīvens, “taču tas ir tikai sākums.”
Viņš uzsvēra, ka mikro un nanoplastmasas radītās krīzes pārvarēšanai ir nepieciešami koordinēti pasaules zinātniskās sabiedrības centieni, kā arī fundamentāla pieeju pārskatīšana risinājumu izstrādē un ieviešanā. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes medicīnisko preparātu standarta apstiprināšanas process parasti var ilgt no 10 līdz 15 gadiem. Pie šādiem tempiem ekosistēmas, kas jau šobrīd ir pakļautas arvien pieaugošam spiedienam, var to vienkārši neizturēt.
Jautājumu un atbilžu sesija un tīklošanās pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetenā, Ņujorkā
Noslēgumā doktore Pašigreva vērsās pie klātesošajiem ar galveno vēstījumu: “Jautājums, ar kuru noslēdzas mūsu prezentācija, nebūt nav retorisks. Iespējams, tas ir viens no neatliekamākajiem mūsdienu zinātnes un valsts politikas jautājumiem: ko mēs varam darīt? Mēs varam sākt ar atziņu, ka šī problēma ir pārāk svarīga, lai to ignorētu, un pārāk nopietna, lai rīcību atliktu uz vēlāku laiku.”
Jautājums, kas palika auditorijas atmiņā
Vakars noslēdzās ar ilgu un aktīvu jautājumu un atbilžu sesiju. Pēdējo jautājumu uzdeva Fordemas Universitātes pēdējā kursa students Džulians Floress. Viņš jautāja spīkeriem, kā viņi sešgadīgam bērnam izskaidrotu mikro un nanoplastmasas krīzes nozīmīgumu tā, lai bērns to patiesi spētu saprast.
Jautājumu un atbilžu sesija un tīklošanās “ALLATRA” pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetenā, Ņujorkā
Džulians, daloties iespaidos, sacīja, ka viņu līdz dziļumiem aizkustinājusi doma par to, ka daudzas lietas, kuras šodien mīlam un uzskatām par pašsaprotamām, rīt plastmasas piesārņojuma dēļ var izzust. Un bērniem mūsu rīcība nozīmē daudz vairāk nekā vārdi. Pēc viņa domām, pieaugušo rādītais piemērs bērnam galu galā pasaka vairāk nekā jebkādi skaidrojumi.
Satura veidotājs Rendijs Baičičs, kurš darbojas okeāna veselības jomā un bija ieradies pasākumā, lai veidotu saturu saviem kanāliem, sacīja, ka šis vakars viņam palīdzējis daudz plašāk paraudzīties uz plastmasas piesārņojuma radītajām vides problēmām.
Tīklošanās pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetenā, Ņujorkā
“Liela daļa mana darba ir saistīta ar okeānu, tāpēc šodien man bija īpaši interesanti uzzināt par citām jomām. Dzirdēt klātienē no cilvēka, kurš padziļināti pēta šos jautājumus, par mežiem un to, cik cieši tajos viss ir savstarpēji saistīts, par putnu un bišu ciešanām un to, kā tas viss savijas vienotā veselumā, burtiski mainīja manu priekšstatu par šīs problēmas mērogu.”
Visvairāk viņu pārsteidza ar bišu populācijas samazināšanos saistītās krīzes ekonomiskais aspekts: “Ja cieš bites, mūsu ekonomikas zaudējumi sasniedz 500 miljardus dolāru, un par šādām lietām parasti pat neaizdomājas.”
Johans Hohtialiks, kurš bija ieradies Ņujorkā no Karību salu valsts Grenādas, lai uzstātos ANO, savā vērtējumā īpaši uzsvēra šīs problēmas steidzamību.
Tīklošanās pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetēnā, Ņujorkā
“Globālā problēma, kas ir saistīta ar mikro un nanoplastmasu, pieprasa nekavējoties meklēt risinājumus.” Par vienu no galvenajiem šķēršļiem viņš nosauca plaisu starp zinātnes rīcībā esošajām zināšanām un sabiedrības informētības līmeni: “Zinātniskā informācija pagaidām nenonāk līdz cilvēkiem tādā apjomā, kāds būtu nepieciešams, lai pasaule beidzot mostos un skaidri apzinātos notiekošo.”
Šis vakars viņam radījis cerības sajūtu: “Pirmais solis jebkuras problēmas risināšanā ir tās apzināšanās. Ja problēma pastāv, vispirms tā ir jāapzinās. Un tikai pēc tam var rasties arī risinājums.”
Tīklošanās pasākumā “Mikro un nanoplastmasa: ietekme uz dzīvniekiem un dabu”, ko organizēja “ALLATRA” komanda Manhetēnā, Ņujorkā
“ALLATRA” izsaka patiesu pateicību Civic Hall par iespēju rīkot šo pasākumu viņu telpās un par līdzdalību tā organizēšanā. Viņu pastāvīgais atbalsts dialogam par vides aizsardzības un sabiedrības veselības jautājumiem liecina par dziļu uzticību pilsoniskās līdzdalības un sabiedrības labklājības principiem.
Par “Civic Hall”
“Civic Hall” ir moderns sabiedriskais centrs, kas atrodas pie Union Square Ņujorkā. Tas tika izveidots, balstoties uz vienkāršu ideju – apvienot cilvēkus ap izaugsmes, izglītības un kopienas veidošanas iespējām.
Šobrīd Civic Hall savā darbībā vadās pēc mērķa radīt iespējas un atklāt potenciālu vidē, kas ir tikpat daudzveidīga kā pilsēta, kurā tas atrodas. Civic Hall piedāvā savas telpas visdažādākajiem pasākumiem: no izglītības programmām un atbalsta jaunuzņēmumiem līdz mākslas izstāžu un kāzu rīkošanai.
Par “ALLATRA”
ALLATRA ir starptautiska brīvprātīgo pilsoniskā platforma ar ASV bāzētu pētniecības centru (Globālo pētniecības centru ALLATRA), kas nodarbojas ar klimata likumsakarību un globālo stabilitāti ietekmējošu vides pārmaiņu visaptverošu analīzi, mikro- un nanoplastmasas ekoloģiskās ietekmes izpēti, kā arī veicina starpkultūru sadarbību un pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzību.
Par uzticību vides aizsardzībai un rūpēm par visu radību 2024. gadā “ALLATRA” tika apbalvota ar Viņa Svētības Pāvesta Franciska Apustulisko svētību. 2025. gadā Viņa Svētība Pāvests Leons XIV piešķīra Apustulisko svētību arī “ALLATRA” prezidentei un visiem tās brīvprātīgajiem.
Preses jautājumos aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu: [email protected]