Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai | Populārzinātniska filma ALLATRA

Šī dokumentālā filma, ko veidojis Globālais pētniecības centrs ALLATRA (GRC ALLATRA), ir plaša zinātniska pētījuma rezultāts par vienu no galvenajiem potenciālajiem 21. gadsimta draudiem videi un cilvēku veselībai — piesārņojumu ar mikroplastmasu un nanoplastmasu. Filmā šī tēma atklāta saprotamā populārzinātniskā formātā.

Plastmasa ir kļuvusi par īstu tehnoloģiskā progresa simbolu — tā ir viegla, izturīga un ārkārtīgi ilgmūžīga. Tomēr cilvēce, iespējams, nav ņēmusi vērā kādu būtisku detaļu: pats materiāls, kas radīts, lai uzlabotu mūsu dzīvi, zināmā mērā var radīt arī apdraudējumu.

Pieaug bažas, ka sabiedrība nepietiekami novērtē ar plastmasas piesārņojumu saistītā apdraudējuma iespējamo mērogu. Šī problēma vairs neaprobežojas tikai ar atkritumu poligoniem un atkritumu salām Pasaules okeānā. Zinātnieki arvien biežāk pievērš uzmanību mikropasaules līmenim: pētījumi liecina, ka nanoplastmasa spēj pārvarēt bioloģiskās barjeras un uzkrāties dzīvajos organismos, tostarp cilvēka ķermenī.

Šajā filmā apkopoti jaunākie zinātniskie dati un vairāku ekspertu viedokļi. Jūs uzzināsiet, kā mikroplastmasa un nanoplastmasa var ietekmēt ekosistēmas un cilvēku veselību un kāpēc šīs problēmas iespējamā patiesā mēroga apzināšanās var būt nozīmīga mūsu planētas nākotnei.

Mūsdienu pētījumi liecina, ka mikroplastmasa un nanoplastmasa var uzkrāt un ilgstoši saglabāt elektrostatisko lādiņu. Tieši šī īpašība filmā aplūkota kā viens no iespējamiem tās postošās ietekmes faktoriem — aspekts, kas līdz šim praktiski nav pētīts. Šāds skatījums ļauj no jauna paraudzīties ar plastmasu saistītajiem riskiem, vērtējot tos no tās elektrostatiskās aktivitātes perspektīvas.

Filmā aplūkoti jaunākie zinātniskie dati par piesārņojumu ar mikroplastmasu un nanoplastmasu, to iespējamo mērogu un sekām, tostarp:

• Plastmasas daļiņu konstatēšana gaisā, ūdenī, pārtikas produktos un cilvēka organismā dažādos pasaules reģionos.

• Mikroplastmasas un nanoplastmasas iespējamā ietekme uz cilvēka veselību, kas saskaņā ar pētījumiem tiek saistīta ar:

– iekaisuma procesiem, DNS bojājumiem un mutācijām;

– iespējamiem endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem;

– paātrinātas šūnu novecošanās pazīmēm;

– iespējamiem kognitīvajiem traucējumiem;

– iespējamu ietekmi uz reproduktīvo veselību, tostarp erektilo disfunkciju un auglības samazināšanos;

– iespējamu saistību ar saslimstības pieaugumu ar noteiktiem vēža veidiem;

– iespējamu ietekmi uz bērniem, sākot jau ar attīstību mātes organismā un turpinoties pēc piedzimšanas.

• Jaunākie pētījumi liecina, ka mikroplastmasa un nanoplastmasa var būt ne tikai vides piesārņotājs, bet arī jauns faktors, kas ietekmē klimata sistēmu. Vairākos zinātniskajos darbos norādīts, ka plastmasas daļiņas atmosfērā var veicināt mākoņu veidošanos un potenciāli ietekmēt atsevišķus hidroloģiskā cikla elementus.

Filmu veidojis: Globālais pētniecības centrs ALLATRA (GRC ALLATRA)