Jauns visaptverošs ziņojums analizē nanoplastmasas riskus cilvēka veselībai, ekosistēmām un videi

Ziņojumā iekļautie 592 citētie avoti padara to par vienu no visaptverošākajiem atklāti pieejamajiem apkopojumiem par šo jautājumu.

Globālā pētniecības centra ALLATRA ziņojums Nanoplastmasa. Sistēmiska risku analīze cilvēka veselībai, ekosistēmām un videi”

Washington, D.C., 23.04.2026 — Globālais pētniecības centrs ALLATRA, ASV bāzēta starptautiska domnīca, paziņo par jauna zinātniski analītiska ziņojuma iznākšanu — “Nanoplastmasa. Sistēmiska risku analīze cilvēka veselībai, ekosistēmām un videi”. Darbs tiek izplatīts saskaņā ar CC BY 4.0 licenci un ir paredzēts izmantošanai zinātniskajai sabiedrībai, regulējošajām iestādēm, politikas institūcijām un plašai sabiedrībai. Publikācijai piešķirts DOI: https://doi.org/10.65849/agrc.report.mnp.2026.04001,  un tā ir pieejama centra tīmekļvietnē.

Ziņojums “Nanoplastmasa. Sistēmiska risku analīze cilvēka veselībai, ekosistēmām un videi” ir unikāls ar to, ka tas neaprobežojas vien ar datiem par plastmasas piesārņojuma mērogu vai atsevišķiem kaitīgajiem efektiem. Tas palīdz izskaidrot centrālo jautājumu: kas tieši padara nanoplastmasu tik aktīvu tās mijiedarbībā ar dzīvajām sistēmām, tostarp cilvēka organismu.

Ziņojumā parādīts, ka problēma slēpjas ne tikai plastmasas apjomā vidē, bet arī tajā, ka, sadaloties mikro- un nanomēroga daļiņās, plastmasa būtiski maina savu uzvedību un īpašības. Šīs īpašības ļauj plastmasas daļiņām mijiedarboties ar olbaltumvielām, nonākt saskarē ar šūnu membrānām, audiem un organisma aizsargbarjerām. Tādēļ ziņojumā ierosināts nanoplastmasu uztvert nevis kā pasīvus “plastmasas putekļus”, bet kā jaunu antropogēno daļiņu klasi ar tai raksturīgu fizikāli ķīmisko aktivitāti.

Kas padara nanoplastmasu bīstamu dzīvajām sistēmām

Saskaņā ar ziņojumu, plastmasai sadaloties mikro- un nanomēroga izmēros, tās īpašības būtiski mainās. Palielinās tās īpatnējais virsmas laukums, pieaug spēja adsorbēt piesārņotājus un biomolekulas, kā arī izteiktāka kļūst virsmas lādiņa, ζ-potenciāla un starpvirsmu mijiedarbību nozīme.

Piemēram, plastmasas daļiņām samazinoties līdz nanomērogam, to īpatnējais virsmas laukums strauji pieaug. Teorētiskie aprēķini liecina, ka viena plastmasas daļiņa ar aptuveni 1 mm diametru pēc masas var atbilst apmēram vienam triljonam nanodaļiņu, kuru izmērs ir ap 100 nm. Vienlaikus to kopējais virsmas laukums palielinās desmitiem tūkstošu reižu.

Tas būtiski pastiprina šo daļiņu reaktivitāti un bioloģisko mijiedarbību. Tieši šī pāreja padara nanoplastmasas problēmu ne tikai par vides, bet arī par biofizikālu jautājumu.

Ziņojumā uzsvērts, ka mikro- un nanoplastmasa mūsdienās tiek konstatēta ne tikai okeānos un atkritumu poligonos, bet arī gaisā, augsnē, lauksaimniecības produktos, dzeramajā ūdenī un pārtikā. Cilvēkam tas nozīmē nepārtrauktu saskari ar šīm daļiņām caur pārtiku, ūdeni un ieelpoto gaisu. Tik maza izmēra daļiņas spēj mijiedarboties ar epitēlija barjerām, šūnu membrānām, imūnsistēmu un intracelulārajām struktūrām. Ziņojumā īpaši izcelta nanoplastmasas spēja pārvarēt sarežģītas bioloģiskās barjeras, tostarp zarnu, hematoencefālisko un placentas barjeru.

Publikācijā īpaša uzmanība pievērsta mehānismiem, kurus jau apstiprina mūsdienu eksperimentālie un klīniskie dati: olbaltumvielu apvalka veidošanās, oksidatīvais stress, mitohondriju disfunkcija, barjerfunkciju traucējumi, iekaisuma reakcijas un izmaiņas daļiņu un šūnu savstarpējā mijiedarbībā. Ziņojumā aplūkotas arī iespējamās sekas nervu, sirds un asinsvadu, imūnajai, reproduktīvajai, elpošanas un balsta-kustību sistēmai, kā arī riski pirmsdzemdību un pēcdzemdību attīstībai.

“Šī ziņojuma mērķis ir izveidot precīzāku zinātnisko ietvaru. Tas ir mēģinājums apvienot sadrumstalotus zinātniskos datus vienotā risku un pētniecības prioritāšu kartējumā. Nanoplastmasai nepieciešami ne tikai mērījumi, bet arī dziļāka izpratne par tās fizikāli ķīmisko dabu un mijiedarbību ar olbaltumvielām, membrānām, barjerām un ekosistēmām. Mēs uzskatām, ka nanoplastmasas elektrisko īpašību un iespējamās iekšējā lādiņa struktūras izpēte var kļūt par vienu no galvenajiem virzieniem nākotnes riska mazināšanas stratēģijās,” sacīja Dr. Džons Ans, ziņojuma galvenais autors un Globālā pētniecības centra ALLATRA Zinātniskās padomdevēju un pētniecības padomes loceklis.

Ziņojumā aplūkota arī mikro- un nanoplastmasas ietekme uz ekosistēmām. Šīs daļiņas var uzkrāties augsnē, mijiedarboties ar augu sakņu sistēmām un augsnes mikrobiotu, pārvietoties pa barības ķēdēm, kā arī piedalīties bioakumulācijas un biomagnifikācijas procesos. Atsevišķas sadaļas veltītas to ietekmei uz mežu ekosistēmām, apputeksnējošiem kukaiņiem, putniem, jūras dzīvību un biosfēras procesiem.

Zinātniskā novitāte: kāpēc nanoplastmasas elektrisko īpašību izpēte var kļūt par atslēgu tās izpratnei

Viena no ziņojuma sadaļām ir veltīta nanoplastmasas elektriskajām īpašībām. Zinātniskajā praksē daļiņu uzvedības raksturošanai bieži izmanto ζ-potenciālu — rādītāju, kas raksturo elektrisko lādiņu uz daļiņas virsmas vietā, kur tā saskaras ar šķidru vidi. Taču ziņojuma autori uzdod dziļāku jautājumu: vai ar šo raksturlielumu pietiek, lai pilnībā izprastu nanoplastmasas elektrisko dabu?

Ziņojumā izvirzīta pētnieciska hipotēze par iespējamo nanoplastmasas iekšējo vai zem virsmas esošo elektrisko struktūru. Citiem vārdiem, uzmanība tiek pievērsta ne tikai virsmas lādiņam, bet arī tam, vai pašai daļiņai varētu piemist sarežģītāka “lādiņa arhitektūra”, tostarp iekšējie lādiņi, lādiņa slazdi, dipolu struktūras vai elektretiem līdzīgi stāvokļi.

Šī hipotēze ir nozīmīga nevis tāpēc, ka jau tagad piedāvā gatavu tehnoloģisku risinājumu. Tās vērtība ir citā — tā no jauna definē pašu problēmu. Jautājums vairs nav tikai: “Kā noteikt un izmērīt nanoplastmasu?” Tas kļūst arī par jautājumu: “Vai varam saprast, kāpēc tā mijiedarbojas ar dzīvajām sistēmām tieši šādi, un vai nākotnē iespējams mazināt tās bioloģisko reaktivitāti?”

Šī iemesla dēļ ziņojumā nanoplastmasas daļiņu lādiņa, virsmas īpašību un iekšējās elektriskās struktūras izpēte tiek piedāvāta kā perspektīvs virziens turpmākajiem pētījumiem. Ja daļu no nanoplastmasas kaitīgās mijiedarbības nosaka tās elektriskās īpašības, tad šo īpašību izpratne nākotnē var kļūt par pamatu jaunām riska mazināšanas pieejām.

Ziņojuma praktiskie secinājumi un ieteikumi

Starp mikro- un nanoplastmasas risku novērtēšanas un mazināšanas virzieniem ziņojumā izcelti šādi aspekti:

• salīdzināmu starptautisku standartu izstrāde mikro- un nanoplastmasas mērīšanai;
• virsmas lādiņa, ζ-potenciāla, olbaltumvielu apvalka veidošanās un nanodaļiņu elektrokinētisko īpašību izpēte;
• nanoplastmasas ilgtermiņa ietekmes uz cilvēka veselību un ekosistēmām novērtēšana;
• iespējamo fizikālo un biofizikālo pieeju izpēte esošās nanoplastmasas bioloģiskās aktivitātes mazināšanai;
• starptautiskas zinātniskās sadarbības izveide mērogā, kas salīdzināms ar lielākajām zinātniskajām iniciatīvām pagātnē.

Ziņojumā norādīts, ka tradicionālā pieeja plastmasas piesārņojuma mazināšanai — savākšana, šķirošana, pārstrāde un mehāniska vides attīrīšana nav pietiekama, lai atrisinātu jau izveidojušos mikro- un nanofrakciju problēmu. Kad plastmasa ir sadalījusies līdz šādiem izmēriem, to pilnībā izņemt no biosfēras kļūst praktiski neiespējami. Tādēļ līdztekus emisiju samazināšanai un monitoringa uzlabošanai nepieciešamas jaunas pētniecības programmas, lai mazinātu kaitīgo mijiedarbību starp nanoplastmasu un dzīvajām sistēmām.

“Mēs uzskatām, ka nanoplastmasas problēmai nepieciešama nevis fragmentāra reakcija, bet starptautiska zinātniska programma. Tas ir ne tikai ekoloģijas jautājums, bet arī medicīnas, biofizikas, toksikoloģijas, klimatoloģijas un sabiedrības veselības jautājums,” piebilda Karolina Hronova, ziņojuma līdzautore un Globālā pētniecības centra ALLATRA Zinātniskās padomdevēju un pētniecības padomes locekle.

Nanoplastmasa kā starptautiska zinātniskā dialoga tēma

Lai pievērstu uzmanību pieaugošajiem mikro- un nanoplastmasas draudiem kā neredzamai, taču arvien bīstamākai piesārņojuma formai, kas pārsniedz tradicionālos vides un sabiedrības veselības jautājumus, Globālais pētniecības centrs ALLATRA ar Eiropas Parlamenta deputāta Ondreja Knoteka atbalstu 2026. gada 24. februārī Eiropas Parlamentā rīkoja konferenci par nanoplastmasu. Konferencē uzstājās Globālā pētniecības centra ALLATRA pārstāvji no Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlas, Vācijas un Čehijas.

A. Ragusa, J. Kara, Ondrejs Knoteks, Marks Bērnss, Marina Ovcinova, Džons Ans, A. Kotļara un A. Masnijs Eiropas Parlamentā konferencē “NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAKARĪBAS UN JAUNIE RISKI” 2026. gada 24. februārī.

Ziņojums “Nanoplastmasa. Sistēmiska risku analīze cilvēka veselībai, ekosistēmām un videi” ir publiski pieejams šeit: https://allatra.org/global-research-center/publications/agrc.report.mnp.2026.04001

DOI: https://doi.org/10.65849/agrc.report.mnp.2026.04001

Par Globālo pētniecības centru ALLATRA

Globālais pētniecības centrs ALLATRA ir specializēts pētniecības centrs, kas veic zinātnisku globālo vides, klimata un sociālo procesu analīzi. Centrs darbojas Allatra IPM USA 501(c)(3) ietvaros, balstās uz brīvprātīgo darbu, nesaņem finansējumu no ārvalstu valdībām un publicē savus materiālus atklātā piekļuvē zinātniskajām institūcijām, regulējošajām iestādēm, medijiem un plašai sabiedrībai.

Publicēts: DC NEWS NOW, FOX 44, FOX 2, Associated Press, NBC 4, NBC 8, ABC 8, ABC 33, CBS 8, CBS 42 un citos izdevumos.  

Preses jautājumos aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu: [email protected]