Nanoplastmasas konference Eiropas Parlamentā, ko organizēja Eiropas Parlamenta deputāts Ondržejs Knoteks un Globālais pētniecības centrs ALLATRA (GRC ALLATRA)
A. Raguza, J. Kara, O. Knoteks, mācītājs Marks Bērnss, Marina Ovcinova, Dž. Ans, A. Kotļara un A. Masnijs Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
BRISELE, Beļģija — 2026. gada 24. februārī Eiropas Parlaments kļuva par nozīmīga starptautiska dialoga norises vietu. Ekspertu konference ar nosaukumu NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI atklāja diskusiju par vienu no aktuālākajām mūsdienu ekoloģijas un sabiedrības veselības problēmām.
Pasākums, kas tika organizēts ar Eiropas Parlamenta deputāta Ondržeja Knoteka atbalstu un ciešā sadarbībā ar Globālo pētniecības centru ALLATRA pulcēja Eiropas Parlamenta deputātus un vadošos zinātniekus no visas pasaules.
Konferences mērķis bija pievērst uzmanību pieaugošajam mikro- un nanoplastmasas apdraudējumam kā neredzamai, bet arvien bīstamākai piesārņojuma formai, kas pārsniedz tradicionālo ekoloģijas un veselības aizsardzības problēmu robežas. Eksperti uzsvēra, ka šīs daļiņas jau atrodas gaisā, ūdenī, pārtikas ķēdēs un cilvēka organismā, radot kompleksu izaicinājumu gan cilvēku veselībai, gan dabas sistēmu ilgtspējai. Viņi arī norādīja uz nepieciešamību meklēt konstruktīvus risinājumus likumdošanas pilnveidošanai un zinātnisko pētījumu attīstībai, īpaši apstākļos, kad Vidusjūra piedzīvo bezprecedenta neredzamo piesārņojumu ar mikro- un nanoplastmasu.
Mikroplastmasas koncentrācija Vidusjūras virsējos ūdeņos ir četras reizes augstāka nekā tā sauktajā Lielā atkritumu plankuma rajonā Klusajā okeānā.
Mikroplastmasa Vidusjūrā
Konferences atklāšanā uzstājās: pasākuma organizators Ondržejs Knoteks, Eiropas Parlamenta deputāts un frakcijas «Patrioti par Eiropu» loceklis; mācītājs Marks Bērnss, iniciatīvas «Garīgie diplomāti» vadītājs un ASV prezidenta Donalda Trampa garīgais padomnieks, kā arī Marina Ovcinova, Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA prezidente, globālo risku stratēģijas eksperte.
No kreisās uz labo: O. Knoteks, Dž. Ans, A. Masnijs un A. Kotļara Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
Savā ievadrunā Eiropas Parlamenta deputāts no Čehijas Ondržejs Knoteks uzsvēra, ka, pēc viņa domām, klimata politika nedrīkst būt vērsta tikai uz strauju emisiju samazināšanu, neņemot vērā izmaksas, daudz plašākas sekas un citus faktorus, kas ietekmē klimatu un iedzīvotāju veselību. «Pastāv arī citi faktori, kas ir saistīti ar klimata stabilitāti, taču tas tiek pilnībā ignorēts», — viņš teica.
Marina Ovcinova, mācītājs Marks Bērnss un A. Raguza Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
Mācītājs Marks Bērnss (ASV) nosauca nanoplastmasu par neredzamu draudu, kas jau šodien ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi visā pasaulē, un uzsvēra veselības aizsardzības un nākamo paaudžu nākotnes morālo un sociālo nozīmi.
Savā uzrunā viņš paziņoja: «Globālā iniciatīva «Garīgie diplomāti», kuru man ir gods vadīt, ir atzinusi nanoplastmasas problēmu par vienu no galvenajiem darbības virzieniem». Viņš arī piebilda: «Nanoplastmasa nav jautājums par kreisajiem vai labējiem uzskatiem. Tas nav reliģisks un nav arī sekulārs jautājums. Mēs uzskatām par morālu pienākumu aizsargāt cilvēku dzīvību un veselību un aktualizēt šo jautājumu laikus, nevis tad, kad sekas kļūs neatgriezeniskas».
Marina Ovcinova Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
SSK ALLATRA prezidente Marina Ovcinova (ASV) prezentēja GRC ALLATRA darbību un ekspertu izstrādes. «Šodien šeit, pie šīs tribīnes, kopā ar mani ir mūsu pētniecības centra pārstāvji, kuri ir ieradušies no ASV, Izraēlas, Vācijas un Čehijas. Ir svarīgi saprast, ka viņi pārstāv tikai daļu no milzīga starptautiska zinātniskā konsorcija, kurā ietilpst vadošo pasaules institūtu eksperti. Viņi ir šeit, lai prezentētu Globālā pētniecības centra ALLATRA kopējos rezultātus un secinājumus, tostarp novērtējumu par to, kā mikro- un nanoplastmasas izplatība ietekmē cilvēka veselību un ekosistēmu integritāti».
Konferences darbs noritēja četrās ekspertu paneļdiskusijās. Spīkeri prezentēja pētījumu rezultātus un zinātniskā darba secinājumus par mikro- un nanoplastmasu biosfērā, tās ietekmi uz cilvēka veselību, vidi un globālajiem dabas procesiem, kā arī apsprieda pirmos soļus šīs problēmas risināšanas virzienā.
Džons Ans un Anna Kotļara Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
MIKRO- UN NANOPLASTMASA - NEREDZAMAIS PIESĀRŅOJUMS
Pirmajā blokā eksperti pievērsās mikro- un nanoplastmasai kā neredzamam piesārņojumam un skaidroja, kāpēc plastmasas daļiņas kļūst par bioloģisku faktoru un faktoru, kas ietekmē veselību globālā mērogā.
Džons Ans, filozofijas doktors, biznesa administrācijas maģistrs (ASV), paziņoja: «Nonākot asinsritē, šīs daļiņas sāk cirkulēt pa visu organismu. Tās atrod dažādos audos un orgānos: aknās, nierēs, sirdī, asinsvados, placentā un pat mātes pienā».
Anna Kotļara, dabaszinātņu maģistre (Izraēla), uzsvēra: «Tādējādi mikro- un nanoplastmasa jāuzskata nevis par lokālu atkritumu problēmu, bet gan par jaunu fizikāli ķīmisku faktoru planetārā mērogā».
Antonio Raguza un Aleksandrs Masnijs Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
KĀ MIKRO- UN NANOPLASTMASA IETEKMĒ CILVĒKA VESELĪBU
Otrais bloks bija veltīts mikro- un nanoplastmasas ietekmei uz cilvēka veselību, tostarp šūnu bojājumu mehānismiem, kā arī galveno medicīnisko datu prezentācijai.
Aleksandrs Masnijs, dabaszinātņu maģistrs (Vācija), pievērsa uzmanību nozīmīgam zinātniskam atklājumam saistībā ar mikro- un nanoplastmasu: ārkārtīgi mazo izmēru un elektriskā lādiņa dēļ nanoplastmasas daļiņas spēj iekļūt šūnās un sasniegt mitohondrijus. Tādējādi tās var traucēt to normālu darbību un līdz ar to pasliktināt šūnas spēju efektīvi ražot enerģiju un nodrošināt galvenos dzīvības procesus. Viņš uzsvēra: «Mikro- un nanoplastmasas virsmas lādiņam ir svarīga loma tās uzvedības noteikšanā bioloģiskajās sistēmās».
2020. gadā zinātniskā grupa profesora Antonio Raguzas (Itālija) vadībā publicēja revolucionāru pētījumu, kas pirmo reizi demonstrēja mikroplastmasas klātbūtni cilvēka placentas audos. Pētījuma rezultāti piesaistīja pasaules zinātnes un mediju uzmanību to nopietno seku dēļ. Konferences laikā profesors Raguza prezentēja savu pētījumu: «Pastāvīga plastmasas daļiņu iedarbība rada bažas par cilvēku veselību, īpaši, ja runa ir par jaundzimušajiem. Šajā pētījumā tiek novērtēts plastmasas daļiņu saturs cilvēka placentā un analizēta to saistība ar augļa attīstības parametriem». Profesors sniedza šādu salīdzinājumu: «Tas ir līdzīgi kā piedzimst bērns-kiborgs: viņš sastāv ne tikai no cilvēka šūnām, bet arī no organisko un neorganisko savienojumu maisījuma».
No kreisās uz labo: A. Raguza, J. Kara un O. Knoteks Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
MIKRO- UN NANOPLASTMASAS IETEKME UZ EKOLOĢIJU, ATMOSFĒRU UN ĢEODINAMISKAJIEM PROCESIEM
Trešais bloks paplašināja diskusiju līdz planetāram mērogam un norādīja uz šo daļiņu ietekmi uz ekoloģiju, atmosfēru un to saistību ar dabas procesiem.
Kā norādīja filozofijas doktors Jans Kara (Čehija), «viens no jau zināmajiem faktiem ir tas, ka mikro- un nanoplastmasa ietekmē ūdens aprites ciklu un var veicināt biežāku krusas veidošanos un lielāku krusas graudu rašanos». Turpinājumā savā ziņojumā viņš pieminēja hipotēzi, ka «piesārņojums ar mikro- un nanoplastmasu, iespējams, ietekmē gāzu apmaiņu starp okeānu un atmosfēru, mākoņu veidošanos un ūdens aprites ciklu, kā arī siltuma pārnesi okeānā». Viņš paziņoja: «Pēc mūsu novērtējuma, iespēju logs būtiska progresa panākšanai ir daži gadi, nevis desmitgades».
Krusas biežuma pieaugums Eiropā
PĒTĪJUMU PERSPEKTĪVAS UN PRIEKŠLIKUMI PROBLĒMAS RISINĀŠANAI
Noslēdzošais, ceturtais konferences bloks bija veltīts pētījumu perspektīvām, iespējamajiem risinājumiem un nepieciešamībai veikt konkrētus politiskus un starptautiskus soļus. Diskusijas laikā tika uzsvērta nepieciešamība maksimāli pastiprināt pētījumu atbalstu par nanoplastmasas mijiedarbību ar bioloģiskajām sistēmām, tostarp tās noturīgajām ietekmēm, kas saistītas ar virsmas lādiņu, kā arī iniciēt ciešāku starpdisciplināru sadarbību starp medicīnu, vides zinātnēm un Zemes zinātnēm.
Dr. Jans Kara: «Mums ir nepieciešami vienoti Eiropas standarti plastmasas daļiņu, kuru izmērs ir mazāks par 10 mikroniem, monitorēšanai. Katra zinātniskā grupa izmanto savas metodes un klasifikācijas kritērijus. Tāpēc mēs nevaram salīdzināt datus no dažādām valstīm. Mēs nevaram izveidot pilnīgu priekšstatu par nanoplastmasas izplatību Eiropā. Iedomājieties, ja katra valsts temperatūru mērītu pēc savas skalas. Mums ir jāizstrādā šie standarti. Mums trūkst arī standartizētu protokolu ietekmes uz veselību izpētei. Nav vienotas metodoloģijas lai novērtētu nanoplastmasas ietekmi uz cilvēka organismu. Vieni zinātnieki pēta ietekmi uz aknām, citi uz plaušām, treši uz smadzenēm, taču visi izmanto atšķirīgas pieejas. Bez vienotiem protokoliem mēs nevaram iegūt uzticamus un reproducējamus rezultātus, kas nepieciešami pamatotu lēmumu pieņemšanai».
Konferences noslēgumā spīkeri uzsvēra nepieciešamību integrēt ar nanoplastmasu saistītos riskus Eiropas politikā un normatīvajā regulējumā vides aizsardzības un sabiedrības veselības jomā. Par nozīmīgu tēmu kļuva arī sabiedrības informētības palielināšana un institucionālās caurskatāmības stiprināšana, informējot par zinātniski pamatotiem ekoloģiskajiem apdraudējumiem.
Marina Ovcinova, mācītājs Marks Bērnss, A. Raguza, J. Kara, O. Knoteks, Dž. Ans, A. Masnijs un A. Kotļara Eiropas Parlamentā konferencē NANOPLASTMASA: SLĒPTĀS SAITES UN PIEAUGOŠIE RISKI
Pasākums noslēdzās ar diskusiju ar auditoriju, kuras laikā tika uzdots jautājums, ko šajā jomā reāli var darīt un vai ir nepieciešams spēcīgāks «spiediens no apakšas», tas ir, aktīvāka sabiedrības līdzdalība, nevis gaidīt, ka politiķi paši mainīs savu pieeju.
Ondržejs Knoteks vēlreiz uzsvēra, ka mikro- un nanoplastmasas problēma politiskajās aprindās tiek ignorēta, jo tā nav redzama ar neapbruņotu aci, turklāt tā grauj esošos ideoloģiskos ietvarus, piemēram, klimata pārmaiņu skaidrojumu tikai ar fosilā kurināmā izmantošanu.
Pēc viņa teiktā, politiķi nelabprāt maina savu pozīciju, jo tas nozīmētu atzīt, ka pagātnē viņi nav teikuši visu patiesību, un tādējādi viņi riskē zaudēt atbalstu. Viņš norādīja, ka, ja uzņēmējdarbības vidē stratēģijas korekcija ir dabiska reakcija uz jauniem datiem, tad politikā kursa maiņa bieži tiek uztverta kā sakāve.
Kā risinājumu Knoteks norādīja uz nepieciešamību pastiprināt sabiedrības «spiedienu no apakšas», kas mudinātu visu politisko partiju pārstāvjus spert aktīvus soļus. «Tas ir nopietns iemesls sabiedrībai daudz aktīvāk izteikties par šo tēmu. Tā ir mana atbilde», — viņš secināja.
Arī SSK ALLATRA prezidente Marina Ovcinova aicināja visus konferences dalībniekus uz atbildīgu, profesionālu un konstruktīvu dialogu, lai risinātu šo problēmu.
Konferences spīkeri
Ondržejs Knoteks — konferences organizators, Eiropas Parlamenta deputāts, frakcijas «Patrioti par Eiropu» loceklis. Ilgu laiku nodarbojas ar Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšanu, inovāciju atbalstīšanu un reālistiskas pieejas veicināšanu enerģētikas pārejai, kas ņem vērā ekonomiskos un sociālos aspektus un sekas ES dalībvalstu un to pilsoņu drošībai.
Mācītājs Marks Bērnss (ASV) — iniciatīvas «Garīgie diplomāti» vadītājs, ASV prezidenta Donalda Trampa garīgais padomnieks, pasaulē atzīts kristiešu līderis un starptautisks orators.
Profesors Antonio Raguza (Itālija) — akušieris-ginekologs un pirmais zinātnieks pasaulē, kurš atklāja mikroplastmasu cilvēka placentā. Viņa atklājums uzsver plastmasas piesārņojuma tiešo ietekmi uz reproduktīvo funkciju un augļa attīstību.
Marina Ovcinova (ASV) — Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA prezidente, pasaules līmeņa eksperte risku un klimata stratēģijas jomā, kas specializējas zinātnes, pārvaldības un starptautiskās sadarbības jautājumos. Hārvarda Universitātes studente specialitātē «valsts pārvalde un sarunu vadīšana». Ieguvusi atzinību par darbību klimata diplomātijas, drošības un cilvēktiesību jomā.
Dr. Džons Ans (ASV) — eksperts ķīmijas inženierijas un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā. Ieguvis doktora grādu Minhenes Tehniskajā universitātē, biznesa administrācijas maģistra grādu INSEAD un Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Globālā pētniecības centra ALLATRA Zinātniski konsultatīvās un pētniecības padomes pārstāvis.
Anna Kotļara (Izraēla) — Dienvidu federālās universitātes ģeoloģijas un ģeogrāfijas fakultātes absolvente (2006). Globālā pētniecības centra ALLATRA Zinātniski konsultatīvās un pētniecības padomes pārstāve.
Jans Kara (Čehija) — 2007. gadā ieguvis doktora grādu diskrētās matemātikas un algoritmu jomā Kārļa universitātē, bet 2003. gadā — maģistra grādu datorzinātnēs Kārļa universitātē. Globālā pētniecības centra ALLATRA Zinātniski konsultatīvās un pētniecības padomes pārstāvis.
Aleksandrs Masnijs (Vācija) — bioķīmiķis, ieguvis maģistra grādu dzīvības zinātņu informātikā Bonnas-Āhenes Starptautiskajā informācijas tehnoloģiju centrā Bonnas Universitātē (2018). Globālā pētniecības centra ALLATRA Zinātniski konsultatīvās un pētniecības padomes pārstāvis.
Par Globālo pētniecības centru ALLATRA (GRC ALLATRA)
Globālais pētniecības centrs ALLATRA (GRC ALLATRA) ir starptautisks pētniecības analītiskais centrs, kas risina būtiskus planetāra mēroga izaicinājumus, izmantojot rūpīgu zinātnisko analīzi, visaptverošu risku novērtējumu un uz pierādījumiem balstītas politikas rekomendācijas. Centrs ir juridiski reģistrēts un tā galvenā mītne atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas darbojas starptautiskā līmenī, kas atspoguļo tā globālo mērogu un starpdisciplināro pieeju.
Globālais pētniecības centrs ALLATRA (GRC ALLATRA) veic starpdisciplinārus pētījumus par dabas stihiju dinamiku, klimata un ģeofiziskajiem riskiem, mikro- un nanoplastmasas ietekmi uz vidi un veselību, kā arī iestājas par cilvēktiesībām un veicina starpkultūru sadarbību. Tā darbība apvieno zinātniskos pētījumus ar stratēģisko un operatīvo līderību, lai atbalstītu pamatotu lēmumu pieņemšanu globālā līmenī.
Globālais pētniecības centrs ALLATRA (GRC ALLATRA) ir reģistrēts ES Pārredzamības reģistrā ar reģistrācijas numuru REG 1148853102055-15.
Publicēts: Associated Press News, NBC 8, NBC 4, ABC 13, ABC 26, FOX 56, FOX 59, CBS 8, CBS 42, U.S. National Times un citos izdevumos.
Preses jautājumos aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu: [email protected]