Globālais pētniecības centrs ALLATRA iepazīstina ar žurnāla ALLATRA Natural Science Review pirmo numuru

Pirmajā numurā “Dabaszinātnes planētas pārmaiņu laikmetā” apkopoti pētījumi un analītiskie materiāli par mikro- un nanoplastmasu, ģeodinamiku, dabas apdraudējumiem, klimata procesiem, imunoloģiju, kvantu tehnoloģijām, mākslīgo intelektu un pasaules okeānu stāvokli.

ATLANTA, Džordžijas štats, ASV — 2026. gada 17. augusts. Globālais pētniecības centrs ALLATRA (ALLATRA GRC) iepazīstina ar ALLATRA Natural Science Review pirmo numuru — jaunu starpdisciplināru ceturkšņa izdevumu, kas izveidots, lai sistemātiski atspoguļotu sasniegumus dabaszinātnēs un to nozīmi sabiedrības veselībai, vides un klimata drošībai, infrastruktūras noturībai, valsts politikai un ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai.

Pirmā numura nosaukums ir Natural Science in an Age of Planetary Change - “Dabaszinātnes planētas pārmaiņu laikmetā”. 97 lappušu izdevumā apkopoti zinātniski un analītiski raksti, ekspertu apskati un intervijas par plašu tēmu loku — sākot no mikro- un nanoplastmasas klātbūtnes cilvēka organismā un jaunām tās noteikšanas metodēm līdz zemestrīču mehānismiem, okeāna termiskajam stāvoklim, imūnsistēmas darbībai un neironu tīklu pieaugošajai lomai zinātniskajos pētījumos.

Zinātne kā pamats notiekošo pārmaiņu izpratnei

ALLATRA Natural Science Review tika izveidots, reaģējot uz pieaugošo plaisu starp zinātnes attīstības tempu un to, cik lielā mērā zinātniskās atziņas tiek atspoguļotas sabiedriskajā un institucionālajā diskursā. Pētījumu rezultāti, kuriem ir tieša nozīme uz sabiedrības veselību, gatavību dabas apdraudējumiem un uz vides politiku, nereti paliek šauru akadēmisko aprindu ietvaros un ne vienmēr kļūst par daļu no informācijas bāzes, uz kuru balstās lēmumu pieņemšana.

Izdevuma mērķis ir mazināt šo plaisu, sarežģītus zinātniskos atklājumus skaidrojot saprotamā, precīzā un saturiski pilnvērtīgā kontekstā, vienlaikus tos necenšoties vienkāršot un nezaudējot to zinātnisko nozīmi. Izdevums paredzēts pētniekiem, inženieriem, ārstiem, pedagogiem un saistīto nozaru speciālistiem, kā arī valsts un sabiedriskajām institūcijām, lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētai un informētai sabiedrības daļai.

Kā norāda žurnāla galvenais redaktors Džons Ans (John Ahn), Ph.D., MBA, redakcijas komandas mērķis ir padarīt sarežģītu zinātni pieejamāku, vienlaikus saglabājot tās būtisko dziļumu un nianses, kā arī radīt telpu saturīgai zinātniskai diskusijai, ja vien tā balstās pierādījumos.

Redkolēģija

ALLATRA Natural Science Review galvenais redaktors ir Džons Ans (John Ahn), Ph.D., MBA — Globālā pētniecības centra ALLATRA galvenais zinātniskais vadītājs un priekšsēdētājs. Viņš ieguvis doktora grādu ķīmijas inženierijā Minhenes Tehniskajā universitātē, maģistra grādu Kalifornijas Universitātē Bērklijā un MBA grādu INSEAD biznesa skolā. Viņa darbs ir vērsts uz kvantitatīvo metožu, skaitļošanas analīzes un starpdisciplināru datu izmantošanu sarežģītu dabas sistēmu, ģeodinamikas, seismiskuma un dabas apdraudējumu izpētē.

Žurnāla zinātniskā redaktore ir Anastasija Pašigreva (Anastasiya Pashigreva), Ph.D. — ķīmiķe un starpdisciplināra pētniece, kas specializējas ilgtspējīgās tehnoloģijās, vides sistēmās un klimata procesos. Dažādos profesionālās darbības posmos viņa strādājusi Oksfordas Universitātē, Minhenes Tehniskajā universitātē, kā arī uzņēmumos DuPont un Bayer.

Redkolēģijā darbojas arī klīniskā farmakoloģe Karolīna Hronova (Karolína Hronová), MUDr., Ph.D.; vecākais sistēmu arhitekts un Linux kodola izstrādātājs Jans Kara (Jan Kára), Ph.D.; ainavu zinātnes un vides plānošanas speciāliste Andrea Leškova (Andrea Lešková), Ph.D.; kā arī bioķīmiķis un bioinformātiķis Aleksandrs Masnijs (Alexander Masny), MSc.

Pirmais numurs: no prenatālās vides līdz Zemes globālajām sistēmām

Pirmais numurs veidots ap vairākām savstarpēji saistītām tēmām: mikro- un nanoplastmasu un to iespējamo bioloģisko ietekmi; Zemes dinamiskajiem procesiem un dabas apdraudējumiem; fundamentālām un jaunām zinātniskās pētniecības metodēm; kā arī okeāna lomu kā vienu no būtiskākajām planētas sistēmas sastāvdaļām.

Numurā iekļauts:

• «The First Environment: Microplastics, Nanoplastics, Pregnancy, and the Future of Human Health» — Antonio Ragusa, M.D. Antonio Raguza ir Sasūlo slimnīcas Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļas vadītājs Itālijā un pētnieks, kurš pēta vides piesārņojuma ietekmi uz prenatālo un perinatālo attīstību. Viņš ir vairāk nekā 150 zinātnisko publikāciju un 22 grāmatu un grāmatu nodaļu autors, kā arī vadījis pirmo pētījumu, kurā tika ziņots par mikroplastmasas konstatēšanu cilvēka placentas audos. Savā rakstā viņš aplūko grūtniecību kā cilvēka mijiedarbības ar apkārtējo vidi agrīnāko posmu un analizē pierādījumus par mikro- un nanoplastmasas klātbūtni placentā, augļūdeņos, nabassaites asinīs un mātes pienā, kā arī joprojām neatbildētos jautājumus par šādas iedarbības iespējamajām ilgtermiņa sekām.

• «The Particles Within» — беседа с Jeffrey Long, M.D. Ārsts un radiācijas onkologs ar daudzu gadu klīnisko pieredzi vēža ārstēšanā Dr. Longs mikro un nanoplastmasas problemātiku aplūko no klīniskās medicīnas skatpunkta. Rakstā tiek nošķirti jau pierādīti fakti, tostarp plastmasas daļiņu konstatēšana dažādos cilvēka audos, no hipotēzēm, kas vēl tiek pētītas saistībā ar iekaisuma procesiem, oksidatīvo stresu, mijiedarbību ar bioloģiskajām barjerām un šo procesu iespējamo lomu slimību attīstībā.

• «How Do Micro- and Nanoplastics Affect the Brain? New Evidence» — José Antonio Muñoz и Anna Kotlyar. Dr. Hosē Antonio Munjoss ir bērnu neiroloģijas un neiroattīstības speciālists, Universidad Mayor de San Andrés Izglītības zinātņu fakultātes goda profesora (Professor Honoris Causa) titula ieguvējs un Bērnu neiroattīstības institūta vadītājs Bolīvijā. Anna Kotļara ir ģeoekoloģe un datu analītiķe, kura darbojas vides pētniecības, datu analīzes un sabiedrības veselības krustpunktā. Autori aplūko jaunus eksperimentālus pierādījumus par mikro- un nanoplastmasas ietekmi uz nervu sistēmu — sākot no izmaiņām, kas novērotas jauniem jūras putniem, līdz pētījumiem par plastmasas daļiņu klātbūtni cilvēka smadzeņu audos. Rakstā tiek apspriesti arī iespējamie mehānismi, kas saistīti ar neiroiekaisumu, oksidatīvo stresu, mitohondriju darbības traucējumiem un neironu savstarpējās komunikācijas traucējumiem.

• «Light from the Crystal's Darkness: When Diamonds Trace Invisible Plastics» — Tatiana Kárová, M.S. Autore ir ieguvusi izglītību kodolfizikā un subkodolfizikā Kārļa Universitātē Prāgā. Rakstā nanoplastmasas problemātika aplūkota kvantu fizikas kontekstā, analizējot iespējas izmantot slāpekļa-vakanču centrus sintētiskajos dimantos, lai noteiktu daļiņas, kuru izmērs pārsniedz daudzu tradicionālo optisko metožu noteikšanas iespējas. Rakstā detalizēti aplūkoti optiski detektētās magnētiskās rezonanses (ODMR) un nanomēroga kodolmagnētiskās rezonanses (NMR) darbības principi, līdzšinējie eksperimentālie sasniegumi un inženiertehniskie ierobežojumi. Autore uzsver, ka tiešs un ķīmiski specifisks nanoplastmasas detektors, kura darbība balstītos uz šo tehnoloģiju, pagaidām ir pētniecības mērķis, nevis praktiskai lietošanai gatavs instruments.
• «Thirty-Nine Seconds: Insights from the 2026 Venezuela Earthquake» — John Ahn, Ph.D., MBA, и Andrea Lešková, Ph.D.Autori analizē neparastu seismisko notikumu secību Venecuēlas ziemeļos, kur divi spēcīgi grūdieni notika ar mazāk nekā 40 sekunžu intervālu. Rakstā aplūkotas konkurējošas notikuma interpretācijas — vai nu kā divas atsevišķas zemestrīces, vai kā viens sarežģīts lūzuma process, kā arī sprieguma pārneses mehānismi starp lūzumu segmentiem, lūzuma izplatīšanās virziens, pēcgrūdienu secības īpatnības un šādu kaskādveida scenāriju nozīme mūsdienu seismiskās bīstamības modeļos. Atsevišķi uzsvērts secinājums, ka cilvēku upuru apmēru nosaka ne tikai zemestrīces magnitūda, bet arī apbūves ievainojamība, grunts īpašības, monitoringa kvalitāte un infrastruktūras gatavība.
• “The Ocean Is Storing Heat: Why 2026 Could Bring One of the Strongest El Niños on Record” — Anastasiya Pashigreva, Ph.D. Ķīmiķe un klimata un vides sistēmu pētniece Dr. Pašigreva analizē 2026. gada El Ninjo attīstību, aplūkojot Klusā okeāna augšējo slāņu stāvokli, siltuma sadalījumu zem okeāna virsmas, Kelvina viļņus, pasātu vēju izmaiņas un starptautisko prognožu modeļu datus.
• «Kamchatka’s 2025 Mega-Earthquake in Global Context» — N. Albridge. Autors ir ģeofiziķis ar vairāk nekā 12 gadu profesionālo pieredzi un pieredzi darbā augstskolā. Redakcija ir pārbaudījusi autora identitāti, kvalifikāciju un profesionālo pieredzi, taču drošības apsvērumu dēļ viņa vārds un pārstāvētā institūcija netiek publiskoti. Rakstā 8,8 magnitūdu Kamčatkas zemestrīce analizēta, salīdzinot to ar lielākajām mūsdienu laikmeta megauzbīdes zemestrīcēm.
• «Why Do Plastics Easily Acquire Electrostatic Charge and Wood Does Not?» — Jan Kára, Ph.D. Dr. Kara ir ieguvis doktora grādu diskrēto modeļu un algoritmu jomā Kārļa Universitātē un pašlaik strādā pie Linux kodola izstrādes. Rakstā aplūkots fundamentāls un joprojām līdz galam neatrisināts jautājums par kontaktelektrizāciju. Autors skaidro pašreizējo izpratni par mozaīkveida virsmas lādiņa sadalījumu, mehānoķīmisku saišu pārraušanu, radikāļu un jonu lomu, kā arī eksperimentālos pierādījumus, kas norāda uz lignīnu kā vienu no faktoriem, kas nosaka koksnes dabiskās antistatiskās īpašības.
• «The Immune System’s First Teacher: How the Thymus Shapes Health Throughout Life» — Rinat Akhmetzakirov, M.D.Augstākās kvalifikācijas kategorijas radiologs, kurš specializējas rentgendiagnostikā, datortomogrāfijā, magnētiskās rezonanses izmeklējumos, ultrasonogrāfijā un kodolmedicīnas diagnostikā, Dr. Ahmetzakirovs strādā akadēmiķa N. D. Batpenova vārdā nosauktajā Nacionālajā traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskajā centrā Astanā. Rakstā galvenā uzmanība pievērsta aizkrūtes dziedzerim jeb tīmusam un jaunākajiem pētījumiem par tā reģenerācijas potenciālu.
• «The Integration of Neural Networks as Tools in Scientific Research» — Taliy Shkurupiy, M.A.M. Autors ir IT speciālists ar darba pieredzi Silīcija ielejas augsto tehnoloģiju nozarē un globālo sistēmu analītiķis, kurš specializējas OSINT, digitālajā pētniecībā un datu analīzē. Viņam ir C|OSINT sertifikāts. Rakstā izsekota neironu tīklu attīstība no Kloda Šenona informācijas teorijas un agrīnajām mašīnmācīšanās metodēm līdz AlphaFold2, GraphCast un mūsdienu pieejām jaunu materiālu atklāšanā. Tajā aplūkots arī jautājums, vai algoritmi var palīdzēt zinātniekiem identificēt tieši tos mainīgos lielumus un struktūras, ar kuru palīdzību sarežģītu sistēmu iespējams zinātniski aprakstīt.
• «No Blue, No Green» — intervija ar Silviju Ērlu (Sylvia Earle) un Lizu Teilori (Liz Taylor). Dr. Silvija Ērla ir okeanogrāfijas pioniere, National Geographic pētniece-rezidente (Explorer-in-Residence), Mission Blue dibinātāja un viena no ietekmīgākajām personībām mūsdienu okeānu zinātnē. Liza Teilore vada uzņēmumu DOER Marine, kas izstrādā zemūdens aparātus dziļjūras izpētei. Sarunas centrālā tēma ir okeāns kā planētas dzīvības uzturēšanas sistēma un nepieciešamība sasaistīt zinātniskās atziņas ar praktiskiem risinājumiem tā aizsardzībai.

Numuru noslēdz pārskats par Globālā pētniecības centra ALLATRA zinātnisko darbību, tostarp dalību starptautiskās konferencēs un ekspertu pasākumos, pētījumiem par mikro- un nanoplastmasu, sadarbību dabas apdraudējumu pārvaldības jomā, kā arī Centra zinātnisko un analītisko materiālu prezentācijām.

ALLATRA Natural Science Review aicina autorus iesniegt publikācijas

Redakcija ir atvērta jauniem zinātniskiem un ekspertu materiāliem un aicina autorus sadarboties, iesniedzot savus darbus publicēšanai.

ALLATRA Natural Science Review iznāk reizi ceturksnī digitālā formātā. Izdevumā netiek publicēta reklāma vai sponsorēts saturs, un no autoriem netiek iekasēta maksa ne par materiālu iesniegšanu, ne par to publicēšanu.

Plašāka informācija par materiālu iesniegšanas kritērijiem pieejama šeit.

Tēmu priekšlikumus un materiālus izskatīšanai var nosūtīt redakcijai uz e-pasta adresi: [email protected].

Par Globālo pētniecības centru ALLATRA

Globālais pētniecības centrs ALLATRA apvieno zinātniekus, pētniekus un dažādu valstu speciālistus, lai pētītu globālus izaicinājumus, tostarp dabas katastrofas, ģeodinamiskās pārmaiņas, mikro- un nanoplastmasas radīto piesārņojumu, kā arī cilvēktiesību jautājumus. Centrs publicē zinātniski pamatotu analīzi un ieteikumus pētniekiem, politikas veidotājiem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

Plašsaziņas līdzekļu jautājumos lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi [email protected]