Bolīvija spēlē galveno lomu mūsdienu starptautiskajā cīņā pret klimata pārmaiņām
Bolīvija sniedz savu ieguldījumu globālo klimata risinājumu veidošanā, balstoties uz sadarbību, zinātni un ētikas principiem
Īpaši nozīmīgs analītisks raksts
Autorizēta oriģināla adaptācija, ko sagatavojis“InfoRSE” sadarbībā ar akadēmiskām institūcijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, klimata pārmaiņu mazināšanas speciālistiem un neatkarīgiem zinātniekiem.
Saasinoties globālajai klimata krīzei, Bolīvija iestājas par visaptverošu sadarbības pieeju, kas apvieno zinātni, ētiku un dažādus skatījumus, lai rastu reālus un ilgtspējīgus risinājumus. Šajā analīzē piedāvāti ar faktiem pamatoti priekšlikumi, kas liek pārskatīt ierastos uzskatus un paver ceļu jaunai izpratnei un risinājumiem klimata problēmu pārvarēšanā.
Ētiska un daudzpusīga pieeja klimata krīzei
Bolīvija nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā klimata arēnā, pateicoties aliansēm, kas veicina ētisku un daudzpusīgu skatījumu uz izaicinājumiem, atzīstot, ka klimata krīze sniedzas tālāk par CO₂ emisiju problēmu un skar sarežģītus faktorus, kuri prasa sistēmisku pieeju efektīvu risinājumu izstrādei. Šāds visaptverošs skatījums apliecina valsts apņēmību meklēt kompleksus un kopīgus risinājumus globālajām vides problēmām.
Ne tikai CO₂. Kritisks skatījums uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (turpmāk - KPSP) dominējošo pieeju
Ilgtspējīgas attīstības eksperts Hosē Rioss norāda, ka KPSP pieeja galvenokārt koncentrējas uz CO₂ emisijām, kas ierobežo visaptverošu klimata krīzes izpratni un palielina plaisu starp globālo politiku un realitāti, kavējot klimata pārmaiņu seku mazināšanu, kas turpina pieaugt.
Viņš arī norāda, ka pašreizējie klimata rādītāji neatspoguļo reālu tādu parādību kā mežu ugunsgrēku, plūdu, zemestrīču un citu biežuma un intensitātes samazinājumu, proti, būtiskus aspektus, kas nepieciešami, lai objektīvi novērtētu seku mazināšanas efektivitāti.
Šādu viedokli atbalsta vairāki zinātnieki, tostarp Ričards Lindzens, Džūdita A. Karija un Frīmens Daisons, kuri uzskata, ka KPSP pieeju nosaka politiskās un ekonomiskās intereses, neņemot vērā visas klimata situācijas sarežģītību. Turklāt astrofiziķe Valentīna Žarkova un fiziķis Mičio Kaku uzsver kosmisko un planētu fizisko faktoru nozīmi, kas sniedzas ārpus antropogēnajām emisijām.
Atvērtai zinātnei un globālai diplomātijai
Gresija Paola Molina, vides inženiere un projekta “Radoša sabiedrība” vietējā koordinatore Bolīvijā, uzsver starpdisciplināras pieejas un atklātas piekļuves uzticamiem zinātniskiem datiem nozīmi, lai dziļāk izprastu klimata krīzi un spētu efektīvi reaģēt. Viņa atsaucas uz Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA ziņojumiem, kas tika prezentēti diplomātiskajos forumos, tostarp COP29, kur kustību pārstāvēja tās prezidente Marina Ovcinova. Šo ziņojumu prezentācija paredzēta arī COP30.
Tāpat Molina kundze akcentē ētisko pamatu, kas izklāstīts enciklikā “Laudato Si”, ko vēlreiz ir apstiprinājis pāvests Leons XIV, kā arī Vatikāna nozīmīgo lomu kā pastāvīgam novērotājam ANO, rūpējoties par mūsu “kopīgajām mājām”.
Bolīvijas institūciju sadarbība klimata ētikas zinātnē un sabiedrības aktīva līdzdalība tajā
Bolīvijas Katoliskā universitāte “San Pablo” un Huana Misaela Saračo Autonomās universitātes Pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju departaments (DICyT) sadarbojas kā starptautiskā ziņojuma “Nanoplastmasa biosfērā: no molekulāras iedarbības līdz planētas mēroga krīzei” recenzenti, piedaloties Vides atbalsta programmai un FAUTAPO fondam kā novērotājiem. Pēdējais, caur savu vadītāju Andreasu Preisigu, uzsver Bolīvijas stratēģisko lomu globālo risinājumu izstrādē, kas par prioritāti izvirza kopējo labumu, ētiku un dialogu starp tradicionālo zināšanu piekritējiem un zinātnisko pieredzi.
Tikmēr nevalstiskā organizācija “irŨ”, kuras prezidente ir Paola Valdesa, atbalsta ziņojuma mērķus un uzsver, ka šīs iniciatīvas ir būtiskas ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai gan šodienas, gan nākamo paaudžu labā. Savukārt “SheKnows Space” – nozīmīga sieviešu platforma Bolīvijā, kas koncentrējas uz izglītošanu un sabiedrības iesaisti –, rada vidi mācībām, iedvesmai un praktiskai rīcībai vides problēmu risināšanā. Tās dibinātājas Izabella Aranibara un Patrisija Leitone uzsver apņēmību piedalīties šajos kopīgajos centienos ar devīzi: “Ētika, apņēmība un sieviešu līderība planētai, kas vajadzīga ikvienam.”
Uzņēmums “Laboratorios Bagó”, kas par savu apņemšanos ievērot ētikas principus un ilgtspējīgu attīstību ir apbalvots ar zaļo zīmi ESP®, piedalās ar devīzi “Planētas veselība un labklājība”. Uzņēmums kopā ar projektu “Radoša sabiedrība” veicina izglītojošu materiālu izstrādi un izplatīšanu, balstoties uz Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA starptautiskajiem zinātniskajiem ziņojumiem, kuri tiks prezentēti ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP 2025).
Pēc saistību un nepieciešamo risinājumu analīzes rodas būtisks jautājums:
Vai “zaļā” finanšu sistēma ir klimata problēmu risinājums?
Hosē Rioss norāda uz finanšu instrumentu, piemēram, zaļo obligāciju un oglekļa kredītu ierobežotajām iespējām risināt ekoloģisko krīzi.
Lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ik gadu nepieciešami līdz pat 7 triljoniem dolāru, taču tikai 2,5% no šīs summas tiek novirzīti klimata pasākumiem. 2022. gadā vairāk nekā 32 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savas mājas klimata notikumu dēļ, un radītais kaitējums pārsniedza 20 miljardus dolāru. Zaudējumi no dabas katastrofām pārsniedz 400 miljardus dolāru, kamēr bada izskaušanai visā pasaulē būtu nepieciešami 40 miljardi. Lai arī ikgadējais “zaļais” finansējums pārsniedz 600 miljardus dolāru, ievērojama daļa šo līdzekļu aiziet administratīvajiem izdevumiem, kamēr globālie zaudējumi pārsniedz vienu triljonu dolāru. Tas apliecina, ka “problēma nav resursu trūkumā, bet gan prioritāšu trūkumā”.
Rioss piedāvā pārvirzīt “zaļo” finanšu sistēmu uz jaunu pieeju, kas balstīta uz konkrētām darbībām globālās ārkārtas situācijas apstākļos. Šajā pieejā zinātne un globālās drošības un aizsardzības tehnoloģijas jāuztver kā kopīgs cilvēces resurss, bet to attīstībai jānotiek caur atbildīgu, iekļaujošu un kopīgu pārvaldību, kas nodrošina reālus un taustāmus rezultātus.
Dienaskārtība līdz 2030. gadam un Parīzes nolīgums
Rioss analizē ANO Dienaskārtības 2030 uzdevumus un tās pagarināšanu līdz 2045. gadam Nākotnes pakta ietvaros. Viņš uzsver, ka ar termiņu pagarināšanu vien nepietiek – ja netiks novērsti galvenie ekoloģiskās krīzes cēloņi, tad nepieciešamie risinājumi tā arī netiks panākti. Runājot par Parīzes nolīgumu, Rioss norāda: lai gan apņemšanās ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C tiek atkārtoti apliecināta un mērķi kļūst aizvien ambiciozāki, orientēšanās tikai uz CO₂ emisijām turpinās ierobežot gan šo mērķu sasniegšanu, gan praktiskos rezultātus.
Zinātne un rīcība: iespēju logs
Galvenais uzdevums cīņā ar klimata pārmaiņām ir nevis veikt mazināšanas pasākumus, bet gan novērst galvenos krīzes cēloņus. Zinātne piedāvā konkrētus un dzīvotspējīgus risinājumus, “ja vien tie tiek piemēroti savlaicīgi”.
Jau pirms divdesmit gadiem SSK ALLATRA brīdināja par mikro- un nanoplastmasas (MNP) draudiem, kuras uzkrāšanās okeānos samazina planētas spēju nodrošināt termoregulāciju – dabisku mehānismu, kas nepieciešams globālās sasilšanas mazināšanai. Tajā laikā ALLATRA zinātnieki piedāvāja atmosfēras ūdens ģeneratoru tehnoloģiju – iespēju, kas toreiz bija reāla, bet tagad ir zaudēta MNP augstās koncentrācijas dēļ. Tas uzsver kritisko nozīmi “savlaicīgu lēmumu pieņemšanai riska vadībā”. Šodien vēl joprojām pastāv neliels laika logs, lai tuvākajā perspektīvā izstrādātu efektīvus mehānismus MNP izvadīšanai gan no atmosfēras, gan no cilvēka organisma, kā arī to elektrostatiskā lādiņa neitralizēšanai.
Līdzās šai problēmai cilvēce saskaras ar vēl lielāku apdraudējumu – Sibīrijā paceļas magmatiskais plums, kas pašlaik tiek uzskatīts par viskritiskāko draudu planētai. Šī parādība saista ģeofiziskos procesus dažādos reģionos. Kā steidzamu pasākumu ALLATRA zinātnieki piedāvā veikt kontrolētu degazāciju, lai mazinātu pieaugošo spiedienu uz Zemi un novērstu plaša mēroga katastrofālas sekas. Nesenā vulkāniskā aktivitāte un ģeofiziskie notikumi, kas fiksēti 2025. gadā dažādos reģionos, uzsver šī pasākuma īstenošanas aktualitāti. Tas mūs noved pie nākamā punkta.
Kamčatka: globālās riska fāzes pazīmes
Zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumi Kamčatkā (Krievijā), kas ietekmē arī citas valstis, parāda, cik cieši saistīti un sarežģīti ir klimata un ģeodinamikas riski. Šie notikumi apliecina, ka ir nepieciešama vienota globāla pieeja risku novēršanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu planētas drošību. Tas pieprasa integrēt progresīvas zinātniskās atziņas un tehnoloģijas, kas nav aizsargātas ar patentiem un ir pieejamas visai cilvēcei, kā arī veicināt starptautisko sadarbību bez ģeopolitiskajiem ierobežojumiem, kas spēj radīt efektīvus risinājumus un aizsargāt cilvēces nākotni.
Bolīvija: stratēģiskā gatavība un kompleksa pieeja
Bolīvija spēlē aktīvu lomu planetāro risku pārvarēšanā, izmantojot visaptverošu pieeju, kas apvieno starptautisko pilsonisko sabiedrību, stratēģisko gatavību, tradicionālās zināšanas, neatkarīgo zinātni un novatoriskus tiesiskos mehānismus. Starp šiem sasniegumiem īpaša vieta ir Likumam par Māti Zemi kā tiesību subjektu, ko ir atzinusi un atbalstījusi ANO. Praktiskajā līmenī Civilās aizsardzības viceministrija sadarbībā ar SSK ALLATRA un projektu “Radoša sabiedrība” rīko specializētus treniņus bruņoto spēku nozīmīgākajām vienībām nopietnu draudu prognozēšanā un reaģēšanā uz tiem.
Šīs iniciatīvas stiprina vispusīgu sadarbību starp dažādām darbības jomām, saskaņā ar klimata un sociālā taisnīguma principiem, veicinot vienotas starptautiskas atbildības veidošanos. To mērķis ir efektīvi cīnīties ar klimata un ģeodinamiskiem draudiem un to sekām, kā arī aizsargāt “planētu, mūsu kopīgās mājas un Māti Zemi”.
Pilno raksta versiju un papildu informāciju var atrast InfoRSE tīmekļa vietnē.
Par Starptautisko sabiedrisko kustību ALLATRA
Starptautiskā sabiedriskā kustība ALLATRA ir neatkarīga brīvprātīgo organizācija, kas nodarbojas ar cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, kā arī veic plaša mēroga pētījumus ģeodinamikas un vides problēmu jomā. Pateicoties starpdisciplinārai pieejai dabas katastrofu izpētē, ALLATRA aktīvi veicina starptautiskās zinātniskās sadarbības attīstību.
Atzinībā par apņemšanos aizsargāt vidi un saglabāt radīto pasauli Starptautiskā sabiedriskā kustība ALLATRA 2024. gadā saņēma Apustulisko svētību no Viņa Svētības Pāvesta Franciska. Savukārt 2025. gadā Apustulisko svētību no Viņa Svētības Pāvesta Leona XIV saņēma kustības ALLATRA prezidente un visi tās brīvprātīgie.
Publicēts: Fox 59, Fox 4, Fox 8, Associated Press, CBS 4, CBS 6, ABC 6, ABC 8, NBC 4, American Business Times
Preses jautājumos aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu: [email protected]