Bolīvijā notika ALLATRA dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” pirmizrāde

Filmas seanss Bolīvijas Katoļu universitātē “San Pablo” Lapasā pulcēja akadēmiskās vides, valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, lai pārrunātu mikroplastmasas un nanoplastmasas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. 

Lapasa, Bolīvija, 2026. gada 22. aprīlis. Bolīvijas Katoļu universitātes “San Pablo” Lapasas universitātes pilsētiņā notika dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” pirmizrāde Latīņamerikā. Filma tika demonstrēta 22. aprīlī, Starptautiskajā Zemes dienā, un seanss bija veltīts universitātes 60. gadadienai.

Dokumentālo filmu veidojis Globālais pētniecības centrs ALLATRA (GPC ALLATRA). Tajā apkopoti visā pasaulē veikto zinātnisko pētījumu dati par mikroplastmasas un nanoplastmasas iespējamo ietekmi, un šī informācija izklāstīta plašai auditorijai saprotamā populārzinātniskā formā.

Pirmizrāde pulcēja Bolīvijas Katoļu universitātes “San Pablo” akadēmiskās vadības pārstāvjus, Eksakto zinātņu un inženierzinātņu pētniecības centra (CICEI-UCB), Ūdens, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības pētniecības centra (CINAES-UCB) un Lietišķo pētījumu institūta (IIA) speciālistus, kā arī Izglītības ministrijas, Bērnu neiroattīstības institūta (INDI) un Globālā pētniecības centra ALLATRA pārstāvjus.

Bolīvijas Katoļu universitātes “San Pablo” Lapasas nodaļas rektore Himena Peresa Arenasa filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” svinīgā seansa atklāšanā 

Svinīgo vakaru atklāja Bolīvijas Katoļu universitātes Lapasas universitātes pilsētiņas rektore Himena Peresa Arenasa. Savā uzrunā viņa uzsvēra pasākuma ētisko un globālo nozīmi, īpašu uzmanību pievēršot nanoplastmasas problēmai un tās ietekmei gan uz cilvēka veselību, gan planētu. Zemes dienā viņa uzsvēra, ka dzīvības aizsardzībai ir nepieciešama gan zinātniskā izpēte, gan kopīgi risinājumi.

Filmas starptautiskā atzinība

Bolīvijas Katoļu universitātē “San Pablo” tika uzsvērta šīs pirmizrādes nozīme universitātei.

Hosē Antonio Munjoss; Liliana Kaseresa; Pols d’Abzaks; Paola Alvisuri; Ivans Antonio Irasoke; Bolīvijas Daudznacionālās Valsts Izglītības ministrijas Speciālās izglītības ģenerāldirektore Karla Aleksandra Kampero Vargasa; Gresija Paola Molina svinīgās pirmizrādes laikā

Kočabambas universitātes kampusa pārstāvji īpaši uzsvēra Precīzo zinātņu un inženierzinātņu pētniecības centra (CICEI-UCB) pasniedzēju un pētnieku Pola d’Abzaka un Lilianas Kaseresas Sančesas ieguldījumu. Viņu rūpīgā un akadēmiski pamatotā pieeja palīdzēja stiprināt dokumentālās filmas zinātnisko pamatojumu.

Kopš 2026. gada sākuma Globālā pētniecības centra “ALLATRA” dokumentālā filma „Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” ir saņēmusi vairākas starptautiskas balvas un tikusi demonstrēta vairākos kinofestivālos. Filma tika apbalvota “Mannheim Arts and Film Festival” kategorijās „Labākā pilnmetrāžas filma par veselību un medicīnu” un „Labākā pilnmetrāžas filma par vidi un klimatu”, ieguva labākās dokumentālās filmas balvu “London Independent Film Awards”, kā arī saņēma zelta godalgu par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu “Latitude Film Awards”. Filma saņēma arī labākās dokumentālās filmas balvu “Eastern Europe Film Festival”, tika apbalvota “Nature Without Borders International Film Festival” kategorijā “Pilnmetrāžas dokumentālā filma par vidi”, kā arī 2026. gada jūnijā saņēma “Cine Paris Film Festival” apbalvojuma sertifikātu.

Filmas demonstrēšanas ģeogrāfija turpina paplašināties. Kā norāda Globālā pētniecības centra “ALLATRA” koordinatore Bolīvijā Gresija Molina, dokumentālā filma ir pieteikta dalībai “XIII Starptautiskajā zaļā kino festivālā” (“FICV 2026”), ko organizē fonds “Dabas draugi” (“FAN Bolivia”). Festivāls ir viena no platformām, kas veltīta ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

Zinātniskais konteksts: kas ir zināms par nanoplastmasu

Dokumentālajā filmā aplūkoti zinātniskie dati, kas liecina, ka nanoplastmasas daļiņas, kas izmēra ziņā ir mazākas par daudziem vīrusiem, jau ir konstatēta cilvēka asinīs, placentā un smadzenēs un var ietekmēt imūnsistēmas darbību, kognitīvās funkcijas un nervu sistēmas attīstību. Turklāt filmā aplūkota arī mikro un nanoplastmasas iespējamā ietekme uz vides un klimata procesiem, tostarp siltuma apmaiņu okeānā. Īpaša uzmanība pievērsta tam, ka plastmasa no apkārtējās vides nepazūd: tā pakāpeniski sadalās arvien sīkākās daļiņās, izplatās un nonāk dažādās dabas un bioloģiskajās sistēmās.

Ekspertu vērtējumi: zinātniskā pieeja un problēmas aktualitāte

Paola Alvisuri, Ūdens resursu, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības pētniecības centra (CINAES-UCB) pētniece

Paola Alvisuri, Ūdens resursu, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības pētniecības centra (CINAES-UCB) pētniece, kura par akadēmiskajiem pētījumiem saņēmusi vairākus nacionālus un starptautiskus apbalvojumus, norādīja: „Globālā pētniecības centra “ALLATRA” veidotā dokumentālā filma „Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” ir kļuvusi par nozīmīgu iemeslu dialogam par ūdeni, veselību un mūsu planētas nākotni. Šī tikšanās palīdzēja pievērst uzmanību īpaši būtiskiem izaicinājumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar ūdens kvalitāti, uzsverot ūdens nozīmi kā dzīvības, kultūras un nākotnes pamatu. Dokumentālā filma sarežģīto problemātiku izskaidro saprotamā un uz rīcību rosinošā valodā, aicinot no jauna izvērtēt mūsu attieksmi pret materiāliem un to ietekmi. Šādas iniciatīvas stiprina zinātnes un starptautiskās sadarbības lomu reālu pārmaiņu veicināšanā. Ekoloģiskās krīzes apstākļos šī filma ir gan brīdinājuma signāls, gan iespēja rīkoties apzināti un atbildīgi, lai aizsargātu dzīvību.”

Pols d’Abzaks, Precīzo zinātņu un inženierzinātņu pētniecības centra (CICEI-UCB) pasniedzējs un pētnieks, centra koordinators

Savukārt Pols d’Abzaks, ūdens ķīmijas un mikrobioloģijas doktors, CICEI-UCB pasniedzējs un pētnieks, uzsvēra: “Dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” pirmizrāde Bolīvijas Katoļu universitātē „San Pablo” ir nozīmīgs pavērsiens sabiedrības  izpratnes veicināšanā par ekoloģijas izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies. Kā šīs tēmas pētnieks uzskatu, ka ir steidzami jārīkojas, lai sabiedrībai skaidri parādītu mikro un nanoplastmasas radītos draudus, jo tā jau ir sastopama mums apkārtējā vidē – ūdenī, gaisā, augsnē, dzīvajos organismos un pārtikā. Katrs mikroplastmasas fragments stāsta par mūsu patēriņu un atbildību. Mēs vairs neesam tikai šīs situācijas vērotāji: tā tieši skar mūs. Izsaku dziļu pateicību Globālajam pētniecības centram “ALLATRA” par šīs iniciatīvas veicināšanu. Šī sadarbība kļuva iespējama, pateicoties dialogam, kas aizsākās ALLATRA prezidentes Marinas Ovcinovas vizītes laikā pie Bolīvijas Katoļu universitātes “San Pablo” vadības, un tā atspoguļo universitātes apņemšanos attīstīt zinātni, izglītību un sabiedrībai nozīmīgus projektus.”

Pols d’Abzaks, Liliana Kaseresa, Lietišķo pētījumu institūta (IIA) koordinators Marselo Molina Silva un Karla Kampero dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” pirmizrādē

Marselo Molina Silva, inženierzinātņu doktors un Lietišķo pētījumu institūta (IIA) koordinators, uzsvēra nepieciešamību padziļināt sadarbību starp ALLATRA un Bolīvijas Katoļu universitāti „San Pablo”. Pēc viņa teiktā, šāda sadarbība var apvienot dažādus pētniecības virzienus, tostarp uzvedības un sociālekonomiskās zinātnes, kā arī veicināt pāreju no fundamentālajiem pētījumiem uz praktiski pielietojamiem risinājumiem.

Veselība, izglītība un kopiena: visaptveroša pieeja

Bērnu neiroattīstības institūtā (INDI) tika uzsvērta saikne starp vides faktoriem, bērnu veselību un neiroattīstību: „Šodien, Zemes dienā, mēs piedalījāmies īpašā svinīgā pasākumā… Dokumentālās filmas „Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” prezentācija sniedz padziļinātu ieskatu neredzamā, taču ikvienam no mums ļoti tuvā problēmā. […] Šīs sīkās daļiņas jau atrodas mūsu organismā… un, jā, tās ietekmē arī neiroattīstību. […] Rūpes par planētu nozīmē arī rūpes par mūsu bērnu veselību un nākotni.”

Hosē Antonio Munjoss, Bērnu neiroattīstības institūta (INDI) direktors, uzstāšanās laikā svinīgajā pirmizrādē

Dr. Hosē Antonio Munjoss, ievērojams bērnu neirologs un INDI direktors, uzsvēra visaptverošas pieejas nozīmi, apvienojot veselības aprūpi, izglītību un darbu ar cilvēkiem ārpus specializētajām institūcijām: „Nevar būt veselība bez izglītības un izglītība bez veselības. Mūsu uzdevums ir iziet ārpus ierastajām darbības jomām un doties pie sabiedrības. Lielākais sapnis ir attīstīt izglītību un veselības aprūpi, kas orientēta uz sabiedrības vajadzībām.”

Šo domu turpināja Gresija Molina: „Ar labiem nodomiem vien nepietiek: bez skaidrām zinātniskām atziņām un prioritāras rīcības nevar būt patiesas veselības. Šodien mēs zinām, ka nanoplastmasa […] spēj šķērsot tādas barjeras kā hematoencefāliskā barjera, sasniedzot smadzenes un ietekmējot jutīgus procesus, tostarp neiroattīstību. […] Zinātnes komunikācija nav izvēles iespēja, bet gan nepieciešamība. […] Mums ir jāpāriet no atsevišķām iniciatīvām uz informētu, iesaistītu un aktīvu sabiedrību, kas spēj kopīgi reaģēt uz izaicinājumiem, kuri vairs neskar tikai atsevišķas grupas, bet gan visu cilvēci.”

Iekļaujošā izglītība un valsts politika jauno izaicinājumu priekšā

Bolīvijas Daudznacionālās Valsts Izglītības ministrijas Speciālās izglītības ģenerāldirektores Karlas Kampero Vargasas dalība uzsvēra nepieciešamību jaunos zinātniskos datus par mikroplastmasu un nanoplastmasu iekļaut visaptverošā valsts politikas pieejā, jo īpaši izglītības, veselības aprūpes un bērnu attīstības jomā. Viņas klātbūtne pasākumā akcentēja starpinstitucionālas pieejas veicināšanas nozīmi vides problēmu risināšanā, jo tā potenciāli var ietekmēt mācību procesu, neiroattīstību un vispārējo labklājību.

Karla Kampero Vargasa, Bolīvijas Daudznacionālās Valsts Izglītības ministrijas Speciālās izglītības ģenerāldirektore, un Gresija Molina, Globālā pētniecības centra ALLATRA koordinatore Bolīvijā

Pasākumā Karla Kampero Vargasa sacīja: „Dokumentālā filma „Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” ir nozīmīga izglītības jomai, jo tā parāda, kā vides faktori, kas bieži paliek nepamanīti, var pakāpeniski ietekmēt bērnu un pusaudžu veselību, neiroattīstību un vispārējo labklājību. Mūsdienu izaicinājumu kontekstā, kas saistīti ar tiesībām uz iekļaujošas izglītības nodrošināšanu, filma palīdz paplašināt tradicionālo skatījumu uz invaliditāti un mācīšanās grūtībām, parādot, ka izglītības procesus nevar nošķirt no jauniem vides, medicīniskajiem un sociālajiem faktoriem. Turklāt tā uzsver nepieciešamību stiprināt izglītības sistēmas, balstoties uz preventīvu, starpnozaru un iekļaujošu pieeju, izmantojot pētījumus, agrīnu identificēšanu, pedagoģisko pielāgošanu un zinātniskos datos balstītu valsts politiku, lai savlaicīgi reaģētu uz jauniem apstākļiem, kas var ietekmēt mācību procesu un izglītojamo pilnvērtīgu līdzdalību.”

Viņa arī piebilda: „Kā vadlīniju turpmākajai rīcībai dokumentālā filma norāda uz starpinstitucionālās sadarbības nozīmi izglītības, veselības aprūpes un vides aizsardzības jomā; nepieciešamību attīstīt pētījumus par faktoriem, kas ietekmē bērnu attīstību; kā arī iekļaut preventīvas pieejas un universālās pieejamības principus iekļaujošās izglītības politikā.”

Plastmasas problēmas pārskatīšana: ar tās ražošanas samazināšanu vien nepietiek

Hosē Rioss, ALLATRA pārstāvis Latīņamerikā un Karību jūras reģionā

Hosē Rioss, ALLATRA pārstāvis Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, norādīja: „Šī ir dokumentālā filma, kuru nevis vienkārši noskatās… to izlaiž caur sevi. Ir neērtas patiesības, taču tieši tās spēj mūs mainīt. Kamēr zinātne skaidri parāda, kas notiek — ūdenī, gaisā, mūsu pašu ķermeņos, uz planētas, mēs turpinām dzīvot tā, it kā nekas nenotiktu. Mēs esam pieraduši pie priekšstata par normalitāti, kurā nav pieņemts uzdot jautājumus; pie progresa idejas, kas neieklausās brīdinājumos; un pie sarunām par atbildību, kurām ne vienmēr seko gatavība paskatīties problēmai acīs. Un tomēr viss ir savstarpēji saistīts: tas, kas ietekmē planētu, skar arī mūs. Iespējams, īstais pagrieziena punkts nav uzzināt vairāk, bet gan uzdrīkstēties ieraudzīt problēmu. Jo tikai tad, kad rodas izpratne, rīcība kļūst reāla.”

Rioss arī uzsvēra, ka problēmu nav iespējams atrisināt, tikai samazinot plastmasas ražošanu, jo jau saražotā plastmasa nepazūd, bet gan sadalās arvien sīkākās daļiņās. Tādēļ zinātniskais izaicinājums ir izprast un pētīt tādas parādības kā plastmasas elektrostatiskais lādiņš.

Uzņēmējdarbības sektors: līderība un praktiska rīcība mikroplastmasas un nanoplastmasas radīto izaicinājumu priekšā

Mikroplastmasas un nanoplastmasas problēma skar ne tikai zinātnes un sabiedrības dienaskārtību, bet arī ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jomu, kurā nozīmīga loma var būt inovācijām, zinātniskajām atziņām un sociālajai atbildībai.

Himena Beotegi, Banco FIE S.A. direktoru padomes priekšsēdētāja

Šajā kontekstā Himena Beotegi, Banco FIE S.A. direktoru padomes priekšsēdētāja un vairāku uzņēmumu direktoru padomju locekle, piedalījās pirmajā Sendai apaļā galda diskusijā kopā ar ALLATRA prezidenti Marinu Ovcinovu un Hiroši Onomuru, kurš tolaik ieņēma Japānas vēstnieka Bolīvijā amatu.

Himena Beotegi, kuru Bloomberg Línea 2024. gadā iekļāva sarakstā „50 Latīņamerikas sievietes, kuras atstājušas nozīmīgu ietekmi”, MERCO ierindoja starp 100 līderiem ar vislabāko reputāciju Bolīvijā, bet izdevuma Bolivian Business reitingā 40 Best CEOs 2026. gadā atzina par otro ievērojamāko sievieti vadītāju valstī un WOMEN’S TIME 2026 (Magazine Management) — par līderi korporatīvās stratēģijas jomā, sacīja: „Planēta saskaras ar pieaugošu un neredzamu apdraudējumu — mikroplastmasu un nanoplastmasu. Šīs sīkās daļiņas pastāvīgi uzkrājas ūdenī, ko dzeram, gaisā, ko elpojam, apģērbā, ko valkājam, un pat pārtikā, ko lietojam uzturā, satraucošā veidā iekļaujoties mūsu bioloģiskajā ķēdē. Ņemot vērā zinātniskos datus par to ietekmi, šīs problēmas, kas saistīta ar šā materiāla izmantošanu, apzināšanās ir nozīmīgs solis, tomēr šodienas izaicinājums prasa plašāku, zināšanās balstītu skatījumu, jo jau esošā plastmasa turpinās sadalīties arvien sīkākās daļiņās un laika gaitā var saglabāt savu ietekmi. Šajā kontekstā ir ārkārtīgi svarīgi veicināt atbildīgu rīcību visos līmeņos, apvienojot ikdienas paradumu maiņu ar atbalstu pētniecībai, inovācijām un sadarbībai.”

Komentējot Beotegi teikto, Gresija Molina norādīja, ka šāda pieeja apliecina aktīvo lomu, kāda uzņēmējdarbības sektoram var būt jauno vides izaicinājumu risināšanā. Viņa piebilda, ka dažādu organizāciju, tostarp Banco FIE, īstenotās institucionālās iniciatīvas, piemēram, atteikšanās no vienreizlietojamās plastmasas, materiālu patēriņa samazināšana un videi draudzīgāku alternatīvu ieviešana, liecina, ka konkrēta rīcība institūciju līmenī var papildināt zinātniskos centienus un valsts politikas pasākumus plastmasas piesārņojuma mazināšanai.

Pēc Molinas domām, zinātnes, klimata diplomātijas un visaptverošas risku pārvaldības mijiedarbība ir būtisks priekšnoteikums reālu un ilgtspējīgu vides risinājumu izstrādei. Viņa norādīja, ka ar nanoplastmasu saistītie izaicinājumi pārsniedz tikai vides vai medicīnas jomas robežas un var skart arī drošības, noturības un starptautiskās sadarbības jautājumus, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību, ūdens resursiem, ekosistēmām un klimata procesiem.

Viņa arī norādīja, ka gan fundamentālajiem zinātniskajiem pētījumiem, tostarp novērošanas, monitoringa un analīzes sistēmām, gan lietišķo tehnoloģiju attīstībai, kuru mērķis ir mazināt mikroplastmasas un nanoplastmasas ietekmi, ir nepieciešama atvērtāka, starpdisciplinārāka un koordinētāka starptautiskā sadarbība. Pēc viņas teiktā, ir svarīgi attīstīt tādus zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības modeļus, kuros par prioritāti tiek izvirzītas kopējās globālās intereses vides, klimata un ilgtspējīgas attīstības jautājumos, veicinot zināšanu apmaiņu un stratēģisko sadarbību tādu problēmu risināšanā, kas pārsniedz atsevišķu valstu robežas.

No problēmas apzināšanās līdz kopīgai rīcībai

Ivans Irasoke Tobiass, Bolīvijas Katoļu universitātes „San Pablo” Vides inženierijas studiju programmas vadītājs, uzstāšanās laikā svinīgajā pirmizrādē

Pasākuma noslēgumā Ivans Irasoke Tobiass, inženierzinātņu maģistrs un Bolīvijas Katoļu universitātes „San Pablo” studiju programmas „Vides inženierija” vadītājs, uzsvēra filmā aktualizētās problēmas nozīmīgumu. Viņš akcentēja dokumentālās filmas zinātnisko pamatotību un nepieciešamību pēc konkrētas rīcības, reaģējot uz piesārņojumu, kas ietekmē ne tikai vidi, bet arī cilvēku veselību.

Gresija Molina uzsvēra, ka filmas pirmizrāde Bolīvijā kļuva iespējama, pateicoties Bolīvijas Katoļu universitātes „San Pablo” akadēmiskās vadības, ALLATRA vietējo un starptautisko komandu, kā arī brīvprātīgo un zinātnes komunikācijas un sabiedrības informēšanas jomas speciālistu kopīgam darbam.

Molina arī informēja, ka dokumentālā filma pakāpeniski tiks demonstrēta dažādos valsts reģionos, lai veicinātu izglītojošas iniciatīvas, izpratni par vides jautājumiem un zinātnisko dialogu.

Par ALLATRA

ALLATRA ir starptautiska organizācija ar pētniecības centru ASV (Globālais pētniecības centrs ALLATRA), kas nodarbojas ar klimata un vides pārmaiņu visaptverošu analīzi, pēta mikroplastmasas un nanoplastmasas ietekmi, kā arī veicina starpkultūru sadarbību un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību.

Atzinīgi novērtējot ALLATRA apņemšanos aizsargāt vidi un visu radību, 2024. gadā organizācija saņēma Viņa Svētības Pāvesta Franciska Apustulisko svētību. 2025. gadā Viņa Svētība Pāvests Leons XIV Apustulisko svētību piešķīra arī ALLATRA prezidentei un visiem organizācijas brīvprātīgajiem.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļiem: [email protected]