SSK ALLATRA pārstāvji piedalās Kazahstānas Republikas Ārkārtas situāciju ministrijas apaļā galda forumā

Starptautiskā apaļā galda “Plūdu un palu novēršana: pasākumi to novēršanai un seku mazināšanai” dalībnieki un SSK ALLATRA pārstāvji, Almati pilsēta (Kazahstānas Republika)

2025. gada 26. februārī Almati pilsētā (Kazahstāna) notika starptautisks apaļais galds par tēmu: “Plūdu un palu novēršana: pasākumi to novēršanai un seku mazināšanai”.

Pasākumu organizēja Kazahstānas Republikas Ārkārtas situāciju ministrijas Ārkārtas situāciju novēršanas komiteja sadarbībā ar Starptautisko sabiedrisko padomi par atjaunojamo energoresursu ieviešanu Centrālāzijas valstīs (IPC RES CA).

Apaļajā galdā piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieku, tostarp Kazahstānas valsts iestāžu pārstāvji, vadošie zinātnieki un speciālisti no Krievijas, Kirgizstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas, projekta “Radoša sabiedrība” eksperts no ASV un Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA komanda no Kazahstānas.

Diskusijas laikā Starptautiskās “Turan” akadēmijas akadēmiķis un Starptautiskās padomes par atjaunojamo energoresursu ieviešanu Centrālāzijas valstīs prezidents Esimovs Amangeldi Beisenbajevičs sniedza informāciju par 2024. gada pavasarī Kazahstānā notikušajiem anomālajiem plūdiem. Viņš pauda bažas par to, ka vidējā temperatūra salīdzinājumā ar pagājušā gada martu ir par 5–6 grādiem augstāka nekā prognozēts, kas var veicināt strauju sniega kušanu un atkārtot 2024. gada plūdu situāciju, bet jau lielākā mērogā. Tāpat viņš norādīja, ka šogad izkritušā sniega daudzums ir lielāks nekā pērn.

Vērienigi pali Kazahstānā, 2024

Tā kā palu draudi jau ir nopietna problēma visām Centrālāzijas valstīm, Esimovs A. B. ierosināja izveidot Centrālāzijas starptautisko ārkārtas situāciju pārvaldības struktūru, kuras galvenā mītne pārmaiņus atrastos Almati, pēc tam Taškentā (Uzbekistānas Republika) un Kirgizstānā. Pēc akadēmiķa domām, katrai valstij būtu jānovirza 1% no IKP šīs starptautiskās struktūras darbībai ar mērķi pilnībā novērst klimata pārmaiņu sekas, glābt cilvēku dzīvības, ieviest jaunākos izstrādājumus un tehnoloģijas zaudējumu mazināšanai.

Starptautiskā apaļā galda dalībnieki apsprieda jautājumus par plūdu un palu parādību ģenēzi, amfībiju tehnikas izmantošanu plūdu novēršanā un seku likvidēšanā, kā arī citus saistītus jautājumus.

Lielu interesi izraisīja ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktores, Tadžikistānas Republikas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas, seismoloģijas un seismiskās būvniecības institūta vadošās pētnieces, Paleontoloģijas un stratigrāfijas laboratorijas vadītājas Ospanovas N. K. ziņojums par globālo sasilšanu. Tajā tika norādīts uz šādām sekām: okeāna sasilšana, mitruma pieaugums paaugstinātas iztvaikošanas dēļ, plūdi un pali, sausums, ledāju kušana, mūžīgā sasaluma kušana, ugunsgrēki.

Ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktores Ospanovas N. K. uzstāšanās starptautiskajā apaļajā galdā “Plūdu un palu novēršana: pasākumi to novēršanai un seku mazināšanai”, Almati pilsēta (Kazahstānas Republika)

Turklāt, pēc zinātnieces teiktā, šobrīd cilvēce ir lieciniece ne vien klimatisko parādību aktivizācijai, bet arī katastrofāliem ģeodinamiskiem procesiem. Notiekošo pārmaiņu iemesls slēpjas vairāku kosmisko ciklu vienlaicīgā darbībā, kas saistīti ar katastrofāliem notikumiem: 12 tūkstošu gadu cikls pārklājas ar 24 tūkstošu gadu ciklu, pilnas Saules aktivitātes ciklu, Milanoviča ciklu un citiem.

Cikliskas izmaiņas uz planētas

Ar lielu interesi apaļā galda dalībnieki uzklausīja ķīmijas zinātņu kandidātes, jauno tehnoloģiju jomas ekspertes, projekta “Radoša sabiedrība” Zemes izpētes nodaļas analītiķes Anastasijas Pašigrevas ziņojumu par tēmu “Jaunās kataklizmu tendences pasaulē un to ietekme uz Kazahstānu: cēloņi, sekas, risinājumi”.

Ķīmijas zinātņu kandidātes Pašigrevas A. uzstāšanās starptautiskajā apaļajā galdā “Plūdu un palu novēršana: pasākumi to novēršanai un seku mazināšanai”, Almati pilsēta (Kazahstānas Republika)

Uzstāšanās laikā tika prezentēti dati par temperatūras anomālijām Kazahstānā. Tika sniegta statistika par strauju stihisko meteoroloģisko parādību pieaugumu 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tika norādīts, ka anomālu nokrišņu daudzums Eiropā pieaudzis 44 reizes, bet kopumā pasaulē novērojams eksponenciāls plaša mēroga plūdu skaita pieaugums.

Īpaša uzmanība ziņojumā tika pievērsta pieaugošajai seismiskajai aktivitātei uz planētas. Saskaņā ar prezentētajiem grafikiem, novērojams eksponenciāls pieaugums zemestrīču skaitā ar magnitūdu 5.0.

Seismiskā aktivitāte pasaulē, 1979–2023. gads

Par dabas kataklizmu pieauguma iemeslu, līdztekus pieaugošajām ģeodinamikas pārmaiņām, kalpo planētas rotācijas lēcienveida paātrinājums. Tas izraisa magmas pacelšanos un pastiprina seismisko un vulkānisko aktivitāti. Tādējādi globālās klimata pārmaiņas izraisa vairāku faktoru kombinācija, kuru izpētei ir nepieciešama zinātnieku sadarbība visā pasaulē. Turklāt kritiskā situācija ar Sibīrijas magmatisko plumu vēl vairāk uzsver steidzamo nepieciešamību apvienot zinātniekus vienotā platformā. Par šo tēmu sīkāk rakstīts ALLATRA ziņojumā “PAR MAGMATISKĀ PLUMA IZVIRDUMA DRAUDIEM SIBĪRIJĀ UN ŠĪS PROBLĒMAS RISINĀJUMIEM”. Problēmas ignorēšana attiecībā uz Sibīrijas plumu var novest pie traģiskām sekām ne tikai Krievijas un Kazahstānas pilsētām, kas atrodas pluma tuvumā, bet arī visai pasaulei.

Turklāt Anastasija Pašigreva prezentēja analītisko ziņojumu “Par klimata kataklizmu progresiju uz Zemes un to katastrofālajām sekām”, ko sagatavojusi zinātnieku grupa no Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA un projekta “Radoša sabiedrība”.

Starptautiskās sabiedriskās kustības ALLATRA komanda no Kazahstānas – Almira Nailova, Tatjana Kambulina un Marija Trišina arī piedalījās konstruktīvās diskusijās apaļā galda ietvaros. Šis pasākums sniedza unikālu iespēju iepazīstināt atbildīgās amatpersonas ar ALLATRA darbību un pastāstīt par inovatīvām tehnoloģijām, kas veicina dabas kataklizmu draudu risināšanu.

Diskusiju un viedokļu apmaiņas rezultātā apaļā galda dalībnieki secināja, ka ir nepieciešams apvienot visu starptautisko kopienu centienus, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas, pārejot no rezolūcijām uz aktīvu rīcību, kā arī nodrošināt savlaicīgu savstarpēju brīdinājumu sistēmu starpvalstu līmenī par tuvojošiem draudiem, lai iespējami ātri varētu īstenot preventīvus pasākumus.