Radoša Sabiedrība rīko ALLATRA revolucionārās dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” seansu

Dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” seansa apmeklētāji

Sterlingheitsa, Mičigana — 2025. gada 21. decembris — dokumentālās filmas “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” seansu Sterlingheitsā, kinoteātrī MJR Marketplace Cinema, organizēja Radošas Sabiedrības brīvprātīgie — ALLATRA partnerprojekta pārstāvji. Pasākums bija veltīts pieaugošai vides un sabiedrības veselības problēmai: mikro- un nanoplastmasas piesārņojumam un tā tālejošajām sekām cilvēku veselībai, ekosistēmām un globālajam klimatam.

Dokumentālā filma atklāj zinātniskus datus par mikro- un nanoplastmasas piesārņojuma apmēru un ietekmi, kas mūsdienās ir konstatējama visā vidē un arī cilvēka organismā. Plastmasa, kas agrāk tika uzskatīta par tehnoloģiskā progresa simbolu, arvien biežāk tiek atzīta par noturīgu piesārņotāju, kura sīkākās daļiņas spēj pārvarēt bioloģiskās barjeras un uzkrāties dzīvajos organismos.

Seanss pulcēja dažādus kopienas pārstāvjus un pēc filmas rosināja pārdomātas diskusijas. Daudzi apmeklētāji pauda pārsteigumu par to, cik plaši izplatīta ir mikro- un nanoplastmasa — tā tiek konstatēta gaisā, ko elpojam, ūdenī, ko dzeram, pārtikā, ko patērējam, un cilvēka audos.

“Man nebija ne jausmas, cik visaptveroša ir mikro- un nanoplastmasa,” sacīja seansa apmeklētājs Deivids Šels. “Filma skaidri parāda, cik steidzama un nopietna ir šī problēma — ne tikai cilvēkiem, bet visai dzīvībai.”

Vēl viena apmeklētāja, Viki, uzsvēra sabiedrības informēšanas nozīmi, norādot: “Dokumentālā filma izceļ, ka universitātes visā pasaulē pēta mikro- un nanoplastmasu un tās ietekmi uz cilvēku veselību. Tā ir būtiska informācija, par kuru ikvienam būtu jāzina.”

No kreisās uz labo: Deivids Šels, Ženevjēva Pītersa Skota, Lana Mandžapāne, Olga Šmita, Korīna Grillo, Lerijs Grillo, Džeisons Bells, Deivids Rīds

Īpaši spēcīgu iespaidu uz skatītājiem atstāja filmas analīze par jaunākajiem pētījumiem, kas liecina, ka mikro- un nanoplastmasas daļiņas spēj uzkrāt un ilgstoši saglabāt elektrostatisko lādiņu — faktoru, kas sabiedriskajās diskusijās par plastmasas piesārņojumu līdz šim ir apskatīts reti.

“Visvairāk man acis atvēra informācija par šo daļiņu elektrostatisko lādiņu,” sacīja auditorijas dalībnieks Deivids Rīds. “Mūsu ķermenis balstās uz elektrisko un ķīmisko saziņu, un šīs daļiņas šo procesu traucē. Kad saproti, ka tās ir augsnē, ūdenī un gaisā — dzīvībai būtiskākajos elementos, tas kļūst patiesi satraucoši.”

Ženevjēva Pītersa Skota uzsvēra šo uzlādēto daļiņu mērogu un sekas: “Visvairāk mani pārsteidza tas, ka plastmasa vidē sadalās miljardos nanoplastmasas daļiņu, un to elektriskā enerģija piesaista citas kaitīgas vielas — gan mūsu ķermenī, gan ūdenī, gan okeānos. Ar vienkāršu plastmasas aizliegšanu nepietiek, jo mēs jau nesam to sevī un pat nododam vēl nedzimušiem bērniem. Zinātniekiem tagad jāatrod veids, kā neitralizēt šo lādiņu, un sabiedrībai ir jāsaprot šīs problēmas steidzamība.”

Filma aplūko arī plastmasas piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību, tostarp iekaisuma procesus, DNS bojājumus, endokrīnās sistēmas traucējumus, paātrinātu šūnu novecošanos, reproduktīvās problēmas, kognitīvo funkciju pasliktināšanos un paaugstinātu vēža risku. Vairāki apmeklētāji uzsvēra šīs problēmas starppaaudžu sekas.

“Par sevi es raizējos mazāk nekā par nākamo paaudzi,” piebilda Rīds. “Ja mēs kopīgi nerisināsim šo jautājumu, sekas būs ļoti nopietnas. Šī filma ir ārkārtīgi informatīva, un cilvēkiem tā ir jāredz.”

Daži skatītāji izcēla izglītības un ilgtermiņa risinājumu nozīmi. “Šī ir filma, kas jāredz ikvienam, īpaši jauniešiem,” sacīja kāds cits apmeklētājs. “Bērniem ir jāsaprot, kāda varētu būt viņu nākotne, ja mēs neizpratīsim nanoplastmasu un nemācīsimies rūpēties par mūsu planētu.”

Citi norādīja, ka ar individuālām dzīvesveida izvēlēm vairs nepietiek. “Pat tad, ja pievēršamies labam uzturam un veselīgiem paradumiem, nanoplastmasa mūs joprojām ietekmē veidos, kurus mēs nespējam pilnībā kontrolēt,” sacīja kopienas dalībniece Selesta Kola. “Šī apzināšanās ir kritiski svarīga.”

Dokumentālā filma aplūko arī mikro- un nanoplastmasas ietekmi uz klimata sistēmām, tostarp paātrinātu okeānu sasilšanu, atmosfēras anomālijas un traucējumus hidroloģiskajā ciklā.

Pasākums ir daļa no Radošas sabiedrības brīvprātīgo ilgtermiņa darba, kura mērķis ir veicināt izpratni, izmantojot pieejamu, zinātnē balstītu izglītošanu un atklātu kopienas dialogu par globāliem izaicinājumiem, kas ietekmē gan pašreizējās, gan nākamās paaudzes.

Dokumentālo filmu “Nanoplastmasa. Drauds dzīvībai” ir producējis Globālais pētniecības centrs ALLATRA.

Par projektu “Radoša sabiedrība”

Projekta “Radoša sabiedrība” misija ir pievērst pasaules uzmanību globālajām dabas stihijām, pētīt to cēloņus un meklēt risinājumus. Mūsu mērķis ir radīt apstākļus globālai sadarbībai starp zinātniekiem, lai aizsargātu cilvēku dzīvību, ievērotu starptautiskās cilvēktiesības un novērstu turpmākas dabas katastrofas.

Par Starptautisko sabiedrisko kustību ALLATRA

SSK ALLATRA ir neatkarīga brīvprātīgo organizācija, kas īsteno plaša mēroga pētījumus ģeodinamikas un ekoloģijas jomā. SSK ALLATRA ir pazīstama ar savu starpdisciplināro pieeju dabas katastrofu izpētē, ieguldījumu starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanā, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībā.

Atzīstot tās ieguldījumu vides aizsardzībā un dzīvības saglabāšanā uz Zemes, SSK ALLATRA 2024. gadā tika piešķirta Viņa Svētības Pāvesta Franciska Apustuliskā svētība. Savukārt 2025. gadā Viņa Svētība Pāvests Leons XIV piešķīra Apustulisko svētību ALLATRA prezidentei un visiem kustības brīvprātīgajiem.

Preses jautājumos aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu: [email protected]